Hm, vai tas ir iespējams, ka muslimu sievietēm var būt kādas iebildes pret vīra pārējām sievām? Nav vēl visas pie šīs kārtības pieradušas?
"Atkal un atkal man sanāk runāt ar sievietēm, kuras ir palīdzējušas saviem vīriem atrast vēl vienu sievu, atbalstījušas viņu vīru lēmumu un pat padarījušas to par savu ieradumu runāt un rakstīt par šīs sunnas skaistumu. Dažas pat ir gājušas tik tālu, ka piekritušas dzīvot vienā mājā ar vīra otru sievu (kaut kas, ko es nedz ieteiktu, nedz rekomendētu).
Tomēr, neskatoties uz to, ka muslimu sievietes ir pārkāpušas pāri pašas sev un saviem pienākumiem, tiecoties uzvarēt šo savu dabīgo nevēlēšanos dalīties vīrā (kā to atklāj pat elementāri Google meklēšanas rezultāti par poligāmiju), lekcijās, sūdzībās un dažādos padomos attiecībā uz poligāmiju muslimu vīrieši turpina koncentrēties tieši uz sieviešu domām un darbībām šajā jautājumā. Tas vienmēr tiek darīts ar acīm redzamu mērķi iedvesmot sievietes mīlēt šādu situāciju un baudīt tās svētību, ļaujot vīram rīkoties ‘bez problēmām’.
Tomēr fakts ir un paliek fakts, ka Dievs ir radījis sievietes ar dabīgu nevēlēšanos un nepatiku dalīties savā vīrā.
Kad es runāju ar sievietēm, kurām iet grūti ar poligāmiju, viens no maniem pirmajiem padomiem ir pieņemt, ka poligāmija savā būtībā ir sievietēm grūta un sāpīga. Es viņām saku, ka tai nav ‘jābūt’ baudāmai vai vēlamai – pat ja šīs dabīgās sāpes un grūtības neizslēdz iespēju veidot mīlošas un piepildītas attiecības ar vīru, lai gan viņš ir precējies ar vēl kādu.
Sievietes, kuras tiecas ‘mīlēt poligāmiju’ bieži dzīvo psiholoģiskā vai emocionālā spriedzē, jo nepieļauj sev iespēju izjust sāpes vai pat raudāt. Viņas jūtas vainīgas par aizvainojumu, ko izjūt, vai par emocionālu nesavaldīšanos, un viņu vīri diemžēl bieži nosoda viņas par šīm viņu iekšējām cīņām.
“Tā ir sunna, ” saka viņu vīri, “tāpēc ja tu to nemīli, tad tev ir vājš imāns (ticība)” – un, lai arī cik traģiski tas nebūtu, sievas viņiem notic.
Gala rezultātā, daudzas no šīm sievietēm vienkārši ‘salūzt’ un piedzīvo tik lielu sarūgtinājumu un garīgu traumu, ka viņas vaino Dievu un islāmu par savām ciešanām, kad patiesībā nedz Dievs, nedz islāms vispār nemaz nelika viņām ‘mīlēt poligāmiju’."
0
0