Izlogojās laikam Lizettte. Nu, tad es pats tālāk.
Lai kāda mode nenāktu nez’ no kurienes (tai skaitā bērnu adoptēšana no bērnunamiem), ir lietas, kuras ir un paliek nemainīgas. Cik man zināms, cilvēka rakstura veidošanos veido divi lieli faktori - iedzimtība un vide, kurā aug. Sekojoši, šai sakarā es laikam ne pie kādiem apstākļiem nepiekristu par spīti veselajam saprātam kļūt par cilvēku, ar kuru kādam lepoties, jo pirmais no diviem bērnam no bērnunama (iedzimtība) ir pilnīgi nezināma un sekojoši šis faktors - absolūti neprognozējams. Atcerieties Bulgakova "Suņa sirdi"! Profesors Preobraženskis, atmodies no bezsamaņas (ja pareizi atceros) par P. P. Šarikovu teica: "Tas ir Kļims Čugunkins".
Ļoti pamācošs piemērs par gadījumu, kad vecāki var būt, cik vien vēlaties inteliģenti un turīgi, vide cik vien gribat sakārtota un pozitīva, bet bērns vienalga izaugs par šarikovu.