Kādā valstī dzīvojam. / 620
20/02/2015 21:29 | Diskusija lasīta 43259 reizes
"Manas darbības ir: lai "Vienotība" spētu mainīties un nevēlama pašpārliecinātība izzustu! Lai pie varas nebūtu varas dēļ, bet strādājot valsts labā. Lielākoties jau tiek strādāts valsts labā, un es negribu, ka "Vienotība" nogrimst kā tās citas. Gribu, lai partija kļūst stiprāka. Bet stiprums rodas no iekšējās diskusijas, atklātas viedokļu dažādības. Ja kādam piederēs viedokļu monopols, būs švaki. Es ar savu piemēru centos iedrošināt partijas biedrus, ka ir brīv izteikt domas un nekādas represijas nesekos, " piebildis Vidiņš.
Jau ziņots, ka "Vienotības" Rēzeknes pilsētas nodaļa lēmusi lūgt komisiju lemt par Vidiņa izslēgšanu no partijas par viņa izteikumiem un rīcību saistībā ar iespējamo balsu pirkšanu Latgalē Saeimas vēlēšanās par labu deputātam Dzintaram Zaķim.
Tas ir teksts no raksta par nesenajiem notikumiem saistībā ar mēģinājumu izslēgt Juri Vidiņu no Vienotības rindām par ... to, ka būtībā viņš mēgīnāja publiskot informāciiju par krimināli sodāmu nodarījumu, kurš grauj demokrātijas pamatus. Un tieši par to, kā saprotu, valdošā partija ar varaskāru sievieti, kura sevi sauc par JURISTI (!), priekšgalā, mēģina šo cilvēku izslēgt no tās rindām.
Zolitūdes gadījumā tieši tāpat - amatu visātrāk zaudēja cilvēks, kurš publiskoja informāciju, kura kādam neiepatikās, bet - bija patiesa!
Rodas sajūta, ka es šeit kaut ko nesaprotu! Tik tiešām, - kādā valstī mēs šodien dzīvojam? Demokrātiskā un tiesiskā (Āboltiņas mīļākais termins, kuru viņa piemin pie katras iespējas)? Vai kkādā greizo spoguļu karaļvalstī? Kam šeit pieder vara - tautai jeb mistiskam saimniekam (-iem)?
Jau ziņots, ka "Vienotības" Rēzeknes pilsētas nodaļa lēmusi lūgt komisiju lemt par Vidiņa izslēgšanu no partijas par viņa izteikumiem un rīcību saistībā ar iespējamo balsu pirkšanu Latgalē Saeimas vēlēšanās par labu deputātam Dzintaram Zaķim.
Tas ir teksts no raksta par nesenajiem notikumiem saistībā ar mēģinājumu izslēgt Juri Vidiņu no Vienotības rindām par ... to, ka būtībā viņš mēgīnāja publiskot informāciiju par krimināli sodāmu nodarījumu, kurš grauj demokrātijas pamatus. Un tieši par to, kā saprotu, valdošā partija ar varaskāru sievieti, kura sevi sauc par JURISTI (!), priekšgalā, mēģina šo cilvēku izslēgt no tās rindām.
Zolitūdes gadījumā tieši tāpat - amatu visātrāk zaudēja cilvēks, kurš publiskoja informāciju, kura kādam neiepatikās, bet - bija patiesa!
Rodas sajūta, ka es šeit kaut ko nesaprotu! Tik tiešām, - kādā valstī mēs šodien dzīvojam? Demokrātiskā un tiesiskā (Āboltiņas mīļākais termins, kuru viņa piemin pie katras iespējas)? Vai kkādā greizo spoguļu karaļvalstī? Kam šeit pieder vara - tautai jeb mistiskam saimniekam (-iem)?
Atbildes (769)
Autors - Deniss Barteckis. Pārpublicēts no pietiek.com. Esmu lasījis arī krievu tekstu. Jā, tulkots no krievu valodas, tāpēc vietām izteicieni ir drusku neveikli, tomēr runa nav par formu. Runa ir par būtību.
Ceturtdien, 14. aprīlī, man cauru dienu zvanīja žurnālisti, lai es komentētu situāciju ap petīciju par Latvijas pievienošanu ASV. Daudziem esmu atbildējis diezgan juceklīgi (ziniet, ar mani aizturēšanas un kratīšanas tomēr nenotiek katru dienu), tāpēc gribētu paskaidrot savu nostādni, pastāstot pilnībā visu, kas noticis.
Tajā dienā ap plkst. 7.20, kad es izgāju no dzīvokļa durvīm, kāpņu telpā mani bloķēja Drošības policijas darbinieki (divi no augstākā stāva, vēl divi no zemākā, no šī četrinieka divi bija maskās). Gaidījuši. Vaktējuši. Visai profesionāli. Uzrādīja man apliecību, kratīšanas dokumentu, paskaidroja, ka nākuši pēc manis sakarā ar petīciju vietnē avaaz.org par Latvijas pievienošanu ASV. Tādēļ ierosināta krimināllieta saskaņā ar 82 panta 1. daļu - par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas neatkarību.
Kratīšanas laikā paņēma visus datorus (arī bērna planšeti), mobilos telefonus (atstāja tikai tos, kas ar pogām). Cik noprotu, DP darbinieku mērķis bija izņemt visus informācijas nesējus. OK, kāpēc tad telefonus ar pogām nepaņēma? Vai tad tie nav nesēji? Otra lieta. Kādus nesējus viņi meklēja manos drēbju skapjos? Tiesa gan, jāpiebilst, ka DP darbinieki izturējās korekti, taču skaidrs, ka kratīšana nav diez ko patīkama lieta. Tālāk sekoja nopratināšana, jau tieši Drošības policijā.
Daudzi no žurnālistiem, kas man zvanīja, paredzēja parādīt mani savos sižetos, ziņās un avīžu slejās kā tiesību aizstāvi. Es liedzos, jo, manuprāt, tiesību aizstāvja tituls pie mums ir galīgi kompromitēts: ikreiz, kad kāds ko pauž televīzijā, radio vai presē, uzreiz nez kāpēc sauc sevi par tiesību aizstāvi. Kaut gan manas petīcijas publikācijai pēc būtības bija tiesību aizstāvēšanas raksturs. Tā bija reakcija pret nesamērīgo sodu Maksima Koptelova jokam - lai arī stulbam, bet tomēr jokam. Mans uzdevums bija tieši parādīt visu sprieduma absurdumu, nevis tikpat glupi jokot. Vēl jo vairāk, man nav bijis nodomu aicināt likvidēt Latvijas neatkarību.
Es nezinu, kāda bijusi Koptelova motivācija, kāpēc viņš izvietojis petīciju par mūsu valsts pievienošanu Krievijai. Nezinu - tas jāvaicā viņam. Koptelovu nepazīstu, un runa nav konkrēti par viņu - tikpat labi tas varēja būt, piemēram, kāds Jānis Skudrinieks, kas varēja aicināt pievienot Latviju nevis Krievijai, bet kaut vai Šveicei, Lietuvai, Goa - tas nav principiāli. Man ir principiāli, ka par šādiem jokiem tiek piespriests nesamērīgs sods. Interesanti, ka sarunā par Koptelova spriedumu ar kādu DP darbinieku kratīšanas laikā pat viņš atzina, ka pusgads reāla cietumsoda - tas ir par traku, pārāk bargi.
Kopumā man ir sajūta, ka mums melo. Melo prezidents, eksprezidents, ekseksprezidents, premjers, aizsardzības ministrs, citi ministri, Ārlietu ministrija ar ministru priekšgalā, deputāti, arī eirodeputāti. Cik ilgu gadu garumā visi minētie biedri stāsta mums: ja ienaidnieks nolems mums uzbrukt, atņemt mūsu neatkarību un mūs morāli pazemot, tūlīt pat NATO karaspēks iestāsies par mums. Nebaidies, Latvijas ierindas iedzīvotāj, tu esi pasargāts, esi drošās rokās, neviens neuzdrošināsies atņemt mums neatkarību, pat būdams bruņots. Mēs esam stabili. Mums ir stipra aizmugure. Un šai aizmugurei ir garas rokas.
Taču izrādījies, ka Latvijas neatkarību var apdraudēt nevis līdz zobiem bruņoti karavīri, ienaidnieka iznīcinātāji vai slikto zēnu - spiegu - tehnoloģiskie brīnumi, bet parasts joks internetā. Parasts, lai arī muļķīgs... Kurzemes rajona tiesa to ir pierādījusi. Veči, kas tad tā par neatkarību, ja jebkurš joks internetā reāli to apdraud?
Vienkārši padomājiet drusku dziļāk. Drošības policija pilnīgi nopietni veselu gadu meklē jokdari - diversantu. Pēc tam seko kratīšana, nesēju izņemšana. Tas viss notiek pilnīgi nopietni. Nē, protams, es saprotu - ja ir ienācis signāls, viņiem jāreaģē. Seko tiesa. Tiesa! Par stulba joka izvietošanu jupis zina, kur. Tiesa arī pilnīgi nopietni taisa spriedumu - pusgada cietumsods, norādot, ka mums te ir darīšana ar noziegumu pret Latvijas neatkarību. Johaidī, kāpēc mēs paši sevi tā necienām, kāpēc esam tik nedroši par savas neatkarības stabilitāti? Ja šādi pieiet, tad skandalozā BBC filma daudz vairāk atbilst šim formulējumam - noziegums pret Latvijas neatkarību. Kaut kā neesmu ievērojis, ka kādu tiesātu, ieliktu cietumā? Gluži otrādi, to rāda pa valsts TV kanālu. Par nodokļu maksātāja naudu. Mēs ar jums esam apmaksājuši šīs filmas demonstrēšanu. To saucot par vārda brīvību. OK, piekrītu. Taču kāpēc tā pie mums ir kaut kāda tizla, vienpusēja?
Vai atceraties, kā tiesāja "Pussy Riot"? Toreiz par spriedumu izteicās visi, kam vien nebija slinkums, pat Rinkēviča kungs paspēja - lūk, totalitārisms, kur skatās pasaules sabiedriskā doma, un viss tādā garā. Veči, kas tad ir pie mums, ko? Tas vairs nav pat totalitārisms, tas ir kaut kāds murgs, goda vārds. Iedomājieties, cik iedotu šim Maksimam Koptelovam, ja nebūtu bijis rakstīts, ka tas ir joks? Un kas tad būs, kad stāsies spēkā skandalozie grozījumi?...
Kas tālāk? Ietupināsim par testiem (jā, tā nav drukas kļūda - tieši par testiem!) feisbukā? Piespriedīsim neklātienē Zadornovam (kuru es, starp citu, neciešu) mūža ieslodzījumu? Izsludināsim "Comedy Club" starptautiskā meklēšanā?
Godātie liberāļu kungi, īstenie demokrāti! Ir jautājumi jums. Mēs izsūtām žurnālistus, liekam cietumā par jokiem, iekļaujam "melnajos sarakstos" par dziesmām... Latvija laikam pārliecināti kļūst par KTDR brāļu valsti? Nav svarīgi, kādi ir šie žurnālisti, joki, dziesmas - labi vai slikti, man ir svarīgs pats aizliegums kā tāds.
Jāpiebilst uzreiz, ka es nepārstāvu nekādu sabiedrisku organizāciju, politisku partiju vai kustību, neveidoju "tiesību aizstāvja" "karjeru", pat labprāt izvairītos no publicitātes šādā situācijā. Taču mani komentāri medijos ir arī metode, kā iekustināt diskusiju par šo absurdo spriedumu Maksima Koptelova lietā, kā likt sabiedrībai pievērst uzmanību šim gadījumam, un, ja var atļauties tā teikt, tagad jau manis paša aizstāvības līnija.
Otra lieta, ko es vēlētos izvirzīt apspriešanai, ir tā, cik racionāli specdienesti tērē budžetu. Skatieties taču paši - veselu gadu meklē šo Koptelovu. Gadu! Cilvēki strādā, saņem par to algu. Apmēram tikpat ilgi turpinās tiesvedība. Cilvēki atkal strādā un saņem par to algu. No mūsu nodokļiem. Šī lieta pēc būtības ir fikcija, bet tomēr tai tiek tērēta pamatīga nauda. Vai esam tik bagāta valsts?
Vai sagaidīju kādas sekas, izvietojot savu petīciju? Jā. Taču nedaudz citādākas. Gaidīju pavēsti no DP, vēl kaut ko, bet ne jau aizturēšanu, kratīšanu un mantu izņemšanu. Jo neesmu noliedzis, ka tieši es esmu petīcijas izvietotājs.
Ko es nožēloju? To, ka maniem vecākiem tika sagādātas raizes, bet manai meitenei bija jāpiedzīvo šī nepatīkamā procedūra - mūsu mājokļa kratīšana.
P.S. Gribu pateikties visiem žurnālistiem, kas ķērušies klāt šai tēmai, kas atbalstījuši mani, visiem, kas piedāvājuši vai vēl piedāvās juridisko palīdzību, kas izteikuši vēlmi uz laiku apgādāt mani ar datoru un telefonu. Paldies.
P.P.S. Mani daudzi lūguši komentēt manu krimināllietu jēdziena "vārda brīvība" ietvaros. Ziniet, tik patētiskas kategorijas pat neērti pieminēt šādā aplamā situācijā.
Ceturtdien, 14. aprīlī, man cauru dienu zvanīja žurnālisti, lai es komentētu situāciju ap petīciju par Latvijas pievienošanu ASV. Daudziem esmu atbildējis diezgan juceklīgi (ziniet, ar mani aizturēšanas un kratīšanas tomēr nenotiek katru dienu), tāpēc gribētu paskaidrot savu nostādni, pastāstot pilnībā visu, kas noticis.
Tajā dienā ap plkst. 7.20, kad es izgāju no dzīvokļa durvīm, kāpņu telpā mani bloķēja Drošības policijas darbinieki (divi no augstākā stāva, vēl divi no zemākā, no šī četrinieka divi bija maskās). Gaidījuši. Vaktējuši. Visai profesionāli. Uzrādīja man apliecību, kratīšanas dokumentu, paskaidroja, ka nākuši pēc manis sakarā ar petīciju vietnē avaaz.org par Latvijas pievienošanu ASV. Tādēļ ierosināta krimināllieta saskaņā ar 82 panta 1. daļu - par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas neatkarību.
Kratīšanas laikā paņēma visus datorus (arī bērna planšeti), mobilos telefonus (atstāja tikai tos, kas ar pogām). Cik noprotu, DP darbinieku mērķis bija izņemt visus informācijas nesējus. OK, kāpēc tad telefonus ar pogām nepaņēma? Vai tad tie nav nesēji? Otra lieta. Kādus nesējus viņi meklēja manos drēbju skapjos? Tiesa gan, jāpiebilst, ka DP darbinieki izturējās korekti, taču skaidrs, ka kratīšana nav diez ko patīkama lieta. Tālāk sekoja nopratināšana, jau tieši Drošības policijā.
Daudzi no žurnālistiem, kas man zvanīja, paredzēja parādīt mani savos sižetos, ziņās un avīžu slejās kā tiesību aizstāvi. Es liedzos, jo, manuprāt, tiesību aizstāvja tituls pie mums ir galīgi kompromitēts: ikreiz, kad kāds ko pauž televīzijā, radio vai presē, uzreiz nez kāpēc sauc sevi par tiesību aizstāvi. Kaut gan manas petīcijas publikācijai pēc būtības bija tiesību aizstāvēšanas raksturs. Tā bija reakcija pret nesamērīgo sodu Maksima Koptelova jokam - lai arī stulbam, bet tomēr jokam. Mans uzdevums bija tieši parādīt visu sprieduma absurdumu, nevis tikpat glupi jokot. Vēl jo vairāk, man nav bijis nodomu aicināt likvidēt Latvijas neatkarību.
Es nezinu, kāda bijusi Koptelova motivācija, kāpēc viņš izvietojis petīciju par mūsu valsts pievienošanu Krievijai. Nezinu - tas jāvaicā viņam. Koptelovu nepazīstu, un runa nav konkrēti par viņu - tikpat labi tas varēja būt, piemēram, kāds Jānis Skudrinieks, kas varēja aicināt pievienot Latviju nevis Krievijai, bet kaut vai Šveicei, Lietuvai, Goa - tas nav principiāli. Man ir principiāli, ka par šādiem jokiem tiek piespriests nesamērīgs sods. Interesanti, ka sarunā par Koptelova spriedumu ar kādu DP darbinieku kratīšanas laikā pat viņš atzina, ka pusgads reāla cietumsoda - tas ir par traku, pārāk bargi.
Kopumā man ir sajūta, ka mums melo. Melo prezidents, eksprezidents, ekseksprezidents, premjers, aizsardzības ministrs, citi ministri, Ārlietu ministrija ar ministru priekšgalā, deputāti, arī eirodeputāti. Cik ilgu gadu garumā visi minētie biedri stāsta mums: ja ienaidnieks nolems mums uzbrukt, atņemt mūsu neatkarību un mūs morāli pazemot, tūlīt pat NATO karaspēks iestāsies par mums. Nebaidies, Latvijas ierindas iedzīvotāj, tu esi pasargāts, esi drošās rokās, neviens neuzdrošināsies atņemt mums neatkarību, pat būdams bruņots. Mēs esam stabili. Mums ir stipra aizmugure. Un šai aizmugurei ir garas rokas.
Taču izrādījies, ka Latvijas neatkarību var apdraudēt nevis līdz zobiem bruņoti karavīri, ienaidnieka iznīcinātāji vai slikto zēnu - spiegu - tehnoloģiskie brīnumi, bet parasts joks internetā. Parasts, lai arī muļķīgs... Kurzemes rajona tiesa to ir pierādījusi. Veči, kas tad tā par neatkarību, ja jebkurš joks internetā reāli to apdraud?
Vienkārši padomājiet drusku dziļāk. Drošības policija pilnīgi nopietni veselu gadu meklē jokdari - diversantu. Pēc tam seko kratīšana, nesēju izņemšana. Tas viss notiek pilnīgi nopietni. Nē, protams, es saprotu - ja ir ienācis signāls, viņiem jāreaģē. Seko tiesa. Tiesa! Par stulba joka izvietošanu jupis zina, kur. Tiesa arī pilnīgi nopietni taisa spriedumu - pusgada cietumsods, norādot, ka mums te ir darīšana ar noziegumu pret Latvijas neatkarību. Johaidī, kāpēc mēs paši sevi tā necienām, kāpēc esam tik nedroši par savas neatkarības stabilitāti? Ja šādi pieiet, tad skandalozā BBC filma daudz vairāk atbilst šim formulējumam - noziegums pret Latvijas neatkarību. Kaut kā neesmu ievērojis, ka kādu tiesātu, ieliktu cietumā? Gluži otrādi, to rāda pa valsts TV kanālu. Par nodokļu maksātāja naudu. Mēs ar jums esam apmaksājuši šīs filmas demonstrēšanu. To saucot par vārda brīvību. OK, piekrītu. Taču kāpēc tā pie mums ir kaut kāda tizla, vienpusēja?
Vai atceraties, kā tiesāja "Pussy Riot"? Toreiz par spriedumu izteicās visi, kam vien nebija slinkums, pat Rinkēviča kungs paspēja - lūk, totalitārisms, kur skatās pasaules sabiedriskā doma, un viss tādā garā. Veči, kas tad ir pie mums, ko? Tas vairs nav pat totalitārisms, tas ir kaut kāds murgs, goda vārds. Iedomājieties, cik iedotu šim Maksimam Koptelovam, ja nebūtu bijis rakstīts, ka tas ir joks? Un kas tad būs, kad stāsies spēkā skandalozie grozījumi?...
Kas tālāk? Ietupināsim par testiem (jā, tā nav drukas kļūda - tieši par testiem!) feisbukā? Piespriedīsim neklātienē Zadornovam (kuru es, starp citu, neciešu) mūža ieslodzījumu? Izsludināsim "Comedy Club" starptautiskā meklēšanā?
Godātie liberāļu kungi, īstenie demokrāti! Ir jautājumi jums. Mēs izsūtām žurnālistus, liekam cietumā par jokiem, iekļaujam "melnajos sarakstos" par dziesmām... Latvija laikam pārliecināti kļūst par KTDR brāļu valsti? Nav svarīgi, kādi ir šie žurnālisti, joki, dziesmas - labi vai slikti, man ir svarīgs pats aizliegums kā tāds.
Jāpiebilst uzreiz, ka es nepārstāvu nekādu sabiedrisku organizāciju, politisku partiju vai kustību, neveidoju "tiesību aizstāvja" "karjeru", pat labprāt izvairītos no publicitātes šādā situācijā. Taču mani komentāri medijos ir arī metode, kā iekustināt diskusiju par šo absurdo spriedumu Maksima Koptelova lietā, kā likt sabiedrībai pievērst uzmanību šim gadījumam, un, ja var atļauties tā teikt, tagad jau manis paša aizstāvības līnija.
Otra lieta, ko es vēlētos izvirzīt apspriešanai, ir tā, cik racionāli specdienesti tērē budžetu. Skatieties taču paši - veselu gadu meklē šo Koptelovu. Gadu! Cilvēki strādā, saņem par to algu. Apmēram tikpat ilgi turpinās tiesvedība. Cilvēki atkal strādā un saņem par to algu. No mūsu nodokļiem. Šī lieta pēc būtības ir fikcija, bet tomēr tai tiek tērēta pamatīga nauda. Vai esam tik bagāta valsts?
Vai sagaidīju kādas sekas, izvietojot savu petīciju? Jā. Taču nedaudz citādākas. Gaidīju pavēsti no DP, vēl kaut ko, bet ne jau aizturēšanu, kratīšanu un mantu izņemšanu. Jo neesmu noliedzis, ka tieši es esmu petīcijas izvietotājs.
Ko es nožēloju? To, ka maniem vecākiem tika sagādātas raizes, bet manai meitenei bija jāpiedzīvo šī nepatīkamā procedūra - mūsu mājokļa kratīšana.
P.S. Gribu pateikties visiem žurnālistiem, kas ķērušies klāt šai tēmai, kas atbalstījuši mani, visiem, kas piedāvājuši vai vēl piedāvās juridisko palīdzību, kas izteikuši vēlmi uz laiku apgādāt mani ar datoru un telefonu. Paldies.
P.P.S. Mani daudzi lūguši komentēt manu krimināllietu jēdziena "vārda brīvība" ietvaros. Ziniet, tik patētiskas kategorijas pat neērti pieminēt šādā aplamā situācijā.
0
0
tādā, kurā valdība (OK, valdības uzdevumā valdības šestaki!) tik pa slepeno ved iekšā bēgļus un viņiem hotj bi jankel! un cilvēki, tajā skaitā ne tie dumākie un pofigistiskākie tikai vervelē, ka ko nu mēs, mēes jau neko, ko nu mēs, mēs jau neko nevaram, mēs jau nabaga radinieki! to pašu vervelē, kad bazārs par vēlēšanām.
tādā, kurā visi smird pa kaktiem un necik daudz neatnāks uz Pretimigrācijas aktīvistu sapulci 23. aprīlī, Rīgā. Skolas ielā 21, 508d (Konferenču zāle, 5.stāvs) 11.00 – 13.00.
tādā, kurā ne-1 neliksies zinis, kamēr Brīvvalstī nebūs pilni grāvji ar krievu pareiz†icīgo Me†ropipoļī†u, luterāņu, kalvīnistu, anglikāņu, lestadiāņu, prieka vestes un vasasvētku draudžu locekļu, katoļu, baptistu, bļjadjajeviešu, who’jovas liecinieku, karroče, visādu kristiešu, дeрьмоkrā†u, a†ejistu, komunis†u, daoistu, sintoistu, scientologu, bokononistu, unitāriešu, hinduis†u un džedaistu galvām.
tādā, kurā visi smird pa kaktiem un necik daudz neatnāks uz Pretimigrācijas aktīvistu sapulci 23. aprīlī, Rīgā. Skolas ielā 21, 508d (Konferenču zāle, 5.stāvs) 11.00 – 13.00.
tādā, kurā ne-1 neliksies zinis, kamēr Brīvvalstī nebūs pilni grāvji ar krievu pareiz†icīgo Me†ropipoļī†u, luterāņu, kalvīnistu, anglikāņu, lestadiāņu, prieka vestes un vasasvētku draudžu locekļu, katoļu, baptistu, bļjadjajeviešu, who’jovas liecinieku, karroče, visādu kristiešu, дeрьмоkrā†u, a†ejistu, komunis†u, daoistu, sintoistu, scientologu, bokononistu, unitāriešu, hinduis†u un džedaistu galvām.
0
0
Izskatās, ka DP tā īsti nav sapratusi un ne tikai DP, bet arī valdošās aprindas neaptver stāvokļa nopietnību. Cilvēks, apzināti, saprotot sekas ir publiski deklarējis savu nostāju un izvēlējies sistēmas upura ceļu, lai pierādītu notiekošā absurdumu. Nu ko cienījamā 4.maija republika, Apsveicu. Esat tikuši pie pirmā īstā Latvijas Republikas disidenta. Tā pa nopietnam, klasisks "sirdsapziņas gūstekņa" piemērs. Es pat teiktu - hrestomātisks. Visādi girsi, lindermaņi, gapoņenki pat blakus nestāv! Pilsoniskās nepakļaušanās akcija, kā no mācību grāmatas.
Viens no šobrīd labākajiem komentiem pie tā raksta, manuprāt.
Viens no šobrīd labākajiem komentiem pie tā raksta, manuprāt.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni