Redzi, pati būtībā pajautāji, pati arī uz savu jautājumu atbildēji. Lai dziedātu "Pūt vējiņi", ir jānodzied "День победы" un savs "vēsturiskais subjektīvisms" uz brīdi, lielo mērķi paturot prātā, ir jānostumj malā. Lai cik Klintons un Bušs braukāja uz Ķīnu un ar Pasaules žandarma tiesībām pieprasīja, lai juaņu taču beidzot atsaistot no dolāra, aziāti ikreizes solīja, solīja ... un amerikāņi ticam izlikās un izlikās ... un kur šodien ir Ķīna ...
Tie paši leiši ... nu, pieņēma kristietību, kad saprata, ka ... vajag ... taču jau savi bajāri beigu beigās bija un lielvalsts sava, kamēr latviešu senči ... Bija lietuviešiem savi PSKP pirmie sekretāri, kam pateicoties, saglabāja Lietuvā 2/3 lietuviešu sastāva un pat armijā Lietuvas krievi ar leišiem sarunājās lietuviski.
Tomēr latviešu galvenie varoņi ir un paliek ... nē, ne gudrie, viltīgie un izmanīgie, bet tādi taisnvirzienā domājoši lāčplēši un kurbadi. Tas, kas notiek saistībā ar LV un Ukrainu pēdējā laikā ļooooti labi šo pierāda. Nekas ļāužu prātos nav mainījies vismaz gadsimta laikā. Nekādas attīstības, secinājumu un mācību. Kurš bija izmanīgais? Laikam tas, kuru šeit viens zviedris kā lamuvārdu bieži izmantoja? Kangars, ne? Vai bija vēl kāds?
Ikviena lieta noteiktos apstākļos var būt noderīga vai traucējoša. Re, krieviem arī ir "vēsturiskā atmiņa". Vēl aizvien dzīvo 1945. un 1961. gados. Varai tas palīdz, nenoliedzami. Pat uz Ukrainu var aizsūtīt karot pret "fašistiem", un ir, kas brīvprātīgi piesakās. Tautai tāda "atmiņa" mēdz smagi traucēt. Var, protams, uzskatīt šo un to par varmācību, tomēr kāda ir vēsturiskā jēga, ja nekas, pilnīgi nekas tautas galviņās nav izmainījies, izņemot pilnīgi neproduktīvas emocijas ("vēsturiskā atmiņa") un to izvirdumi? Pašiem padarīt savu valsti par bufervalsti (krieviski sarunvalodā - "прокладка") ar likumsakarīgu neieinteresētību jebkam šeit ko attīstīt un vēl ar to būt lepniem un apmierinātiem, jo jebkurā mirklī ... ?
3
1