Erotik, kādreiz skolnieku dziesmu svētkos pats esmu to dziesmu dziedājis, vēl programmā bija "Ленина помнят рассветы и ..., Ленина помнит земля ... ", "Орлёнок, орлёнок, взлети выше солнца ... ", bet dziesmu svētkos laikam šos neatskaņoja.
Par maskām ... Ko brīnīties? Civilizācijas kūtspakaļā tacu tas, kas citur jau gadus, kā noticis, ir jaunākais jaunums. Kad citur viss jau bija sen skaidrs, pie mums vēl "premjers" Dombrovskis kaut ko par ozona caurumu reiz murmulēja publiski. :) :) :) Un nekas nav mainījies. Zaļo kursu gan jau arī tāpat turpināsim līdz uzvarošām beigām ... un visu pārējo, ko mums pasviedīs.

Bet raškā cilvēki pat uz ielas maskās. Tur kkas riktīg sabremzējies.

Vai tik tie nebūs ekskursanti no Baltijas)))))))

Nu tad katrs 3. baltietis. Ko, nez, tur dara? Pēc lētā siera?
Jā, bet deguni laukā:)

Lasīju, ka kur tur vulkāns kaut kāds pamodies..un putekļu ažž 10cm milzīgā teritorijā nosēdīsies... ļaudis  smiltis ... vai pelnus gluźi kā sniegu ßķūrēja... kas tik nenotiek... tavulkāni... ta vētras... plūdi... galvenais pa vidu netrāpīties...

ak, gremdēsimies saldsērās atmiņās, kas tik nebija padlat! 
desu nebija, labu apavu nebija(nēnujā, bija, pa blatiem.mammai bija blati). iespēju ceļot ārpus psrs nebija.citiem-arī psrs. teikt, ko domāji, iespēju nebija.Virzas "Straumēnu" nebija.utt
toties bija saldējums pa 20kap. un gaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaara rinda, lai pie tā tiktu. fanta maskavā bija. "cīņa" un "komsomoļskaja pravda" bija.
man Amerikas paciņas bija ar zeķubiksēm, šokolādēm un košlenēm.
pionerskije zorki bija. svinīgas uzņemšanas oktobrēnos, pionieros, komjauniešos. aģitbrigādes.krievu valoda kā pirmā valoda.
viskas bija i nebija.kā jau teicu, viss atkarīgs no tā, kurā ielas pusē stāvi.
un rusijā maskas esot, lai būtu ofic iemesls turpināt pulcēšanās ierobežojumus. tā saka ne-murminatora resursi.

Šitas gabals arī latviski bija... atceros, tās skates, kur klasēm bija jāsoļo, kā parādē))))..tad pie šīs dziesmas arī laidām... ak ērglēn, mans ērglēn...

mūslaiku ērglēni 

Pareizi jau Lizettt saka par tām ielas pusēm. Varbūt uzskatāmāk ir stāsts par vienu minūti. Cik gara tā ir? Izrādās ka viss ir atkarīgs no tā kurā pusē tualetes durvīm esi. Iekšpusē vai ārpusē.
Es arī labāk tagad nekā toreiz. Toreiz cilvēks pat normāli pelnīt ar savu darbu nevarēja. Viss pa kluso. Nu labi, izņēmums bija strādnieki pie virpas. Tiem, ja bija blats arodbiedrībā puķovkas uz sanatorijām bija un viskautkas.
Mūsu ģimenē mammai piešķīra 2 reizes mūžā. 1x māsa uz Ļeņingradu aizbrauca bet es uz Gruziju.
Tā kā Tētis nebija partijā, maksāja viņam zemāko likmi. Es skolā netiku praksē uz Čehoslovākiju kā labākā pēc visiem parametriem, jo nebiju komjaunatnē.
Tā kā dzīvojām privātmājā neskaitījāmies normāli cilvēki - atkritumi, apkure, atejas bedre, viss pašu rokās.
Pieļauju ka Murminatora pieredze ir citādāka. Strādnieki kas dzīvoja valsts piešķirtos dzīvokļos dzīvoja labi. Siltais ūdens cauru diennakti par kapeikām, siltums mājās vnk ir... tāpat. Centralizēta atkritumu izvešana, sētniece, santehniķis no ŽEKA...
Mums visu mūžu bija jāgrozās, tāpēc atšķirība maza ar mūsdienām.

Pēdējo gadu laikā virknē politikas virzienu Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) saskaras ar jautājumiem, kuru sakārtošana palīdzētu iespējot daudz lielāku investīciju pieplūdumu Latvijas tautsaimniecībā – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.Šis periods saskan arī ar laiku, kad Latvijas ekonomika pēc būtības nu jau atpaliek virknē jomu no abām pārējām Baltijas valstīm. Turklāt arī kopējā ekonomikas izaugsme pēc 5 līdz 10 gadiem var veidot jau vienas paaudzes ienākuma līmeņa atstatumu[1]. Par šīm tēmām savu viedokli pauduši arī virkne ekonomistu un citi viedokļu līderi, ar ko aicinu iepazīties, lai novērtētu situācijas nopietnību[2].

Lieki teikt, ka situācija nav uzlabojusies arī ar jaunās valdības nākšanu pie varas. Tās ilgstošā retorika par pietuvināšanos Igaunijas un Lietuvas ekonomikai [3] un pieredzētais budžeta izskatīšanas process ir likuši atcerēties Andersena pasakas puisēnu, kuram vienīgajam pietika drosmes (vai muļķības) nosaukt acīmredzamo patiesību skaļi: “Karalis ir kails.”

Faktos balstīti: Latvijas atpalicība no pārējām Baltijas valstīm jau ir tik dziļa, ka vidējais atalgojums Rīgas reģionā atpaliek no Igaunijas vidējā un ir salīdzināms ar Lietuvas kopējo vidējo atalgojumu[4]. Vēl jo vairāk, šobrīd nav faktos, politikā vai valsts mērķos balstīta pamata ticēt, ka atpalicība no abām kaimiņvalstīm nākamo 10 gadu laikā varētu kaut samazināties.

Datos balstītu ambīciju un mērķu trūkums

Nākotnes perspektīvai par labu nenāk arī izvirzīto mērķu zemā kvalitāte un to ambiciozitātes trūkums. Visspilgtāk tas atspoguļojas tādos dokumentos kā, piemēram, valdības rīcības plāns, kur pat tie, kuri saņemas izlasīt 740 rindiņu caurspīdīgo “excel” dokumentu, neatrod uz sniegumu un rezultātu orientētus mērķus, bet vairāk lozunga veida tēzes un orientāciju uz procesu.

Tāpat entuziasmu neveicina arī daudzkārt publiski pieminētās Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnes līdz 2027.gadam, kam būtu jākalpo kā galvenajai stratēģijai vairākkārt pieminētajai “ekonomikas transformācijai”.

Tuvāk apskatot izvirzītos mērķus, atsevišķi izdalīts ir jumta uzstādījums - 27 miljardi eksportā 2027.gadā jeb aptuveni 14, 7 tūkstoši eiro kopējā eksportā (preces un pakalpojumi) uz vienu iedzīvotāju. Pēc publiski pieejamajiem statistikas datiem, Igaunijas[5] kopējais eksports uz vienu iedzīvotāju jau 2022.gadā sasniedza 21, 7 tūkstošus eiro, bet Lietuvas[6] akumulētais rādītājs pēc 2022.gada 3.ceturkšņa bija 16, 9 tūkstoši.

Respektīvi, Latvijas valsts tautsaimniecības ambīcijas 2027.gadā jau atpaliek no Igaunijas un Lietuvas 2022.gada rādītājiem.

Lieki piebilst, ka, jau nesasniedzot iepriekšējos NIP mērķus, publiskā pārvalde norādīja, ka “plāna mērķi bija ambiciozi, un, lai gan neviens no četriem izvirzītajiem mērķa rādītājiem netika sasniegts, tomēr jāatzīmē, ka apstrādes rūpniecības apjomu dinamikā un produktivitātē ir izteikts progress”.

Bet ekonomikas pārstrukturizācija pēc būtības nevienam no šiem signāliem nav sekojusi. Un mūsu tautsaimniecības tālāk uzstādītie mērķi nav bijuši ambiciozi. Jautājums: vai bez valsts pārvaldes darbības būtiskiem uzlabojumiem un pārmaiņām ekonomikas transformācija vispār ir iespējama?

Ārvalstu investori Latvijā un valsts pārvaldes reforma

Gadu no gada gatavojot politikas rekomendācijas Latvijas valsts pārvaldei, 2022.gadā FICIL nonāca pie secinājuma, ka pēc būtības virkne politikas rekomendāciju un saistīto problēmu balstās valsts pārvaldes resursu un kompetences trūkumā, ko ārvalstu investori primāri izjūt divos būtiskākajos aspektos:

- Valsts politikas veidošanas un ieviešanas kvalitātes kritums, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vidi Latvijā un neveicina papildu investīciju pieplūdumu.

- Saņemto valsts un pašvaldību pakalpojumu zemā kvalitāte salīdzinājumā ar citām valstīm, kur investori veic uzņēmējdarbību.

Jāatzīst, ka lielākā daļa šobrīd politiskajā dienas kārtībā esošo jautājumu nesniedz pārliecību, ka valsts pārvaldes pārkārtošanās ir iespējama, bet situācija (kā aprakstīts iepriekš) tik tiešām ir kritiska.

Viena no iespējām šo mainīt varētu būt valsts pārvaldes modernizācijas plāns un ar to saistītā valsts pārvaldes reforma. Taču pašlaik novērojam, ka plāna izstrādē un ieviešanā pietrūkst (I) politiskās līderības, (II) satura kvalitātes un centralizētas atbildības, ka arī (III) datos un pamatotās ambīcijās balstītu mērķu un sasniedzamo rādītāju.

Valsts pārvaldes reforma: modernizācijas plāns, birokrātijas mazināšana vai valsts pārvaldes “atrakstīšanās”?

FICIL tic, ka šajā mirklī fundamentāla būtu jēgpilna valsts pārvaldes reforma, kuras priekšplānā tiktu izvirzītas trīs centrālās prioritātes:

- Datu centralizācija, pieejamība un efektīva izmantošana no valsts attīstības plānošanas perspektīvas;

- Valsts pārvaldes funkciju centralizācija ar mērķi uzlabot lēmumu pieņemšanu un darbības efektivitāti – samazināt izmaksas (gan “horizontāla” sadarbība un atbildība, gan organizāciju optimizācija) un;

- Mērķu un rezultatīvo rādītāju uzstādīšanas reorganizācija valsts pārvaldē. Atbildības kultūras iedzīvināšana (culture of accountability).

Būtisks pamats, lai iespējotu jebkāda veida ekonomikas transformāciju Latvijā un saistīto izaugsmi, ir padarīt datus plašāk pieejamus valsts pārvaldes aktivitāšu plānošanā un to izvērtēšanā no malas. Kā arī datu centralizācija un vienas konkrētas iestādes izvirzīšana par atbildīgo saistībā ar visiem valsts pārvaldes datiem – gan lēmumu pieņemšanai un politikas veidošanai, gan klientu apkalpošanai – ir būtisks priekšnosacījums izaugsmes veicināšanai.

Loģiska būtu arī šīs aktivitātes sasaiste ar Valsts pārvaldes datu pakalpojumu centra izveidi līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, kur ikdienas pakalpojumu sniegšanas optimizācija “iet roku rokā” ar saturisku datu analīzi un izmantošanu politikas veidošanai. Šis jautājums ir arī centrāls visās FICIL būtiskākajās aktivitāšu jomās – nodarbinātība, ēnu ekonomika, īpaši arī zaļā ekonomika.

Ja īsi apskatām valsts pārvaldes funkciju centralizāciju, tad jau tikko Ministru kabinetā apstiprinātajā[7] Modernizācijas plānā atrodam ambīciju sniegt grāmatvedības un cilvēku resursu plānošanas pakalpojumus centralizēti, kas kopumā ir apsveicami.

Taču šeit varētu tikt attiecināmas divas būtiskas detaļas, lai tālāk iespējotu plašākas valsts pārvaldes reformas: (I) 20% no valsts pārvaldē strādājošajiem, ko sākotnēji ietver plāns, pēc FICIL domām ir neadekvāti zems un var novest pie dažāda veida operatīvām un stratēģiskām problēmām valsts pārvaldē, kā arī palēnināt funkciju centralizāciju un (II) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības, darbības efektivitātes un ietekmes uz budžeta rādītājiem/konkurences kropļošanas jomas ir palikušas ārpus plānā ietvertajām darbībām.

Lieki teikt, ka pie lielā valsts pārvaldes sektora Latvijā, kritiski trūkstošā valsts budžeta finansējuma citām tautsaimniecības nozarēm un valsts kapitālsabiedrību nevajadzīgi plašajām investīcijām dažādās jomās, kur privātais sektors daudz efektīvāk veic investīcijas visās (!) Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, ilgtspējīga enerģētika), tautsaimniecības attīstība ievērojami stagnē un publiskā sektora izdevumi apgrūtina vietējo ekonomiku un neveicina kopējo tautsaimniecības attīstību.

Visbeidzot, valsts pārvaldes izvirzīto mērķu un rezultatīvo rādītāju kopums primāri nekalpo par līdzekli, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un izvirzītu ambiciozus mērķus, bet gan tieši pretēji – nodrošina “ērtu” un pārskatāmu budžeta līdzekļu piešķiršanu valsts pārvaldei un neveicina valsts pārvaldes vispārēju orientāciju uz rezultātu.

No Valsts budžeta sagatavošanas un piešķiršanas mehānisma (piemēram, Jauno politikas iniciatīvu sagatavošanas politiskais mehānisms) līdz pat valsts iestāžu stratēģijām un individuālo darbinieku rādītājiem (būtu jābūt salīdzināmiem, uz rezultātu orientētiem, kam jāatspoguļojas arī citu iestāžu darbības jomu rezultātos). Visas šīs mērķu un rezultātu jomas ir atstātas pilnīgā ierēdņu pārraudzībā, kaut arī to rezultatīvajiem rādītājiem būtu jākalpo par pamatu politisko mērķu izvērtēšanai un to izvērtēšanai būtu jākalpo par pamatu, lai datos balstīti izmērītu mūsu ekonomikas sniegumu un attīstību.

FICIL arī uzskata, ka būtu nepieciešams plašāks valsts pārvaldes iestāžu un struktūru audits, lai novērstu valsts pārvaldes funkciju dublēšanos gan politikas plānošanā, gan ar mērķi uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.

Ārvalstu investori, atsaucoties arī uz secinājumiem no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par iepriekšējo valsts pārvaldes reformu[8], ir skeptiski, ka piedāvātie plāna priekšlikumi bez publiska politiska atbalsta sasniegs cerētos rezultātus pēc būtības. Tomēr, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības nu jau reģionālo atpalicību pieaugošā virknē rādītāju, nedrīkstētu atlikt darāmo darbu sarakstu uz vēl četriem gadiem.

Lai gan situācija ir kritiska, redzam, ka pat limitētu resursu un politiskā atbalsta kontekstā ir atsevišķas iesaistītās puses, kas cenšas strādāt un sniegt atsevišķus praktiskus priekšlikumus valdībai un citām iesaistītajām pusēm pēc būtības. Tai skaitā paldies Valsts kontrolei un Valsts kancelejai par vēlmi izprast problēmu jautājumus. Bet, kā jau minēts, bez politiskā atbalsta un orientācijas uz izmērāmu rezultātu sasniegšanu ir lieki cerēt uz būtiskiem situācijas uzlabojumiem.

Turklāt šis ir viens no pēdējiem mirkļiem, lai pateiktu, ka “karalis ir kails” arī vēlēšanu kontekstā, kurām politiskās partijas, visticamāk, sāks gatavoties jau nākamā gada laikā.

Noslēgumā ir vērts atkārtoti apskatīt Eiropas Savienības iezīmētos galvenos izaicinājumus, ar kuriem valsts pārvalde saskarsies jau tuvākajos gados:

- Nepieredzēts tehnoloģisko pārmaiņu ātrums;

- Demogrāfisko pārmaiņu ietekme un pieaugošais prasmju trūkums;

- Arvien sarežģītāka politikas jautājumu pārvaldība;

- Zaļās enerģētikas pārejas ietekme un nozīme;

- Pieaugošā konkurence par ierobežotiem valsts līdzekļiem.

Ja turpināsies tādā pašā veidā uzsāktie politiskie procesi Latvijā, ir patiesi grūti saskatīt veidu, kā Latvijas valsts pārvalde varētu tikt reorganizēta, lai atbalstītu valsts ekonomiku un notvertu priekšā esošās Lietuvu un Igauniju kaut tuvākajos 10 gados.

Diemžēl tas nav pesimisms, bet datos, valsts politikā un izvirzītajos mērķos balstīts reālisms.

Re, pat kolonizatori neapmierināti ar kariņu "sniegumu". Avots - pietiek.com.

murminator, tu NOPIETNI domā, ka kāds šīs garās penteres lasa? nopietni????
arī cherry/retro nelasa, tik automātiski norimbuļo. 
tā kā... veltas pūles, gočpendel.
vēl jo vairāk man nav saprotama šo gaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaro "mesidžu" mērķauditorija.
tie, kuri nedomā, kā tu, šo nelasa. tātad?
tie, kuri domā, kā tu, vai automātiskie "like", šo nelasa. tātad?
un tu, erotikai, arī nemuldi, ka visu šito lasi!

Lizete, vajadzētu murmi paslavēt.Visu nakti nabags centies, pārkopējis šito palagu un še te, neviens nelasa.Nemākam mēs novērtēt viņa pūles.

Īsumā ... Visai drīz var pienākt laiks, kad, lai strādātu par labu (LV mērogiem) algu, nevajadzēs vairs braukt uz zviedrijām, norvēģijām un vēl tālāk. Lietuvas vai Igaunijas laukos algas būs augstākas nekā Rīgā, jo LV atpalicība tikai palielinās, un "valsts" ir pilna apņēmības turpināt šo atpalicību tikai veicināt, jo "cīņa ar ēnu ekonomiku" negrib un negrib apstāties - mēģinājumi noplēst pēdējo kreklu ikvienam, kurš vēl šeit neredz gala un nobeiguma. :) :) :) Lai leiši un igauņi saturas, kad latvietis dosies konkurēt darba tirgū! :) :) :) Tomēr LV "izglītības" sistēma laikam neko vairāk kā šinderu darbu tuvējās ārzemēs nenodrošinās, tāpēc ... būs kā jau bijis. Leiši un igauņi - kungu krēslos, latvieši, kuri nav bijuši pietiekoši asiem elkoņiem vai saldu mēli, lai budžeta iestāžu krēslos ierāptos, - melnstrādnieku vietās. Lai gan ... tas viss jau ir. Piemēram, manā nozarē visi lielākie vairumtirgotāji un ražotāji pieder lietuviešiem.

īsumā... Latvietis kaut var izbraukt un stradāt kur grib, neka rašists pat no valsts tik prom nevar, gribot :)))))))

īsumā... Latvietis kaut var izbraukt un stradāt kur grib, neka rašists pat no valsts tik prom nevar, gribot :)))))))

Aopsveicu Tevi un visus patriotus (diemžēl, novēloti nedaudz) 4. maijā - neatkarības atjaunošanas dienā! Ko lai saka svētku reizē? Atjaunot valstiskumu, lai pie pirmās izdevības notītos, :) :) :) tas ir latviešu nācijas augstākais sasniegums tās attīstības ceļā no Jaunlatviešiem līdz mūsdienām! Neapšaubāmi! :) :) :)

Protams, kur ar Jums Kungs var vispār strīdēties, vai kaut kam teiktajam nepiekrist :))) Es tik tādu mazu piebildi uzrakstīšu - ceru ka tādus vatņikus agri vai vēlu Latvija un citas normāli attīstītas un domājošas valstis izsūtīs uz to viņu "zeltzemi, labzemi" rašku :)) un nešaubos, ka tā arī būs, ja spriest pēc tā, kas notiek, itsevišķi pēdējos divus mēnešus. Lai visiem jauka svētdienas diena izņemot rašistiem :)))

ceru ka tādus vatņikus agri vai vēlu Latvija un citas normāli attīstītas un domājošas valstis izsūtīs uz to viņu "zeltzemi, labzemi" rašku :)) un nešaubos, ka tā arī būs, ja spriest pēc tā, kas notiek, itsevišķi pēdējos divus mēnešus.

Oi, nu vai es neesmu jau daudzas reizes rakstījis, ka "pareizā" daļa latviešu vēl aizvien savā prātiņā mīt kaut kur sen, sen? Katru gadu 25. martā karogi ar sēru lentēm, publiska matu plēšana, raudulīgi pastāstiņi ... sēras par notikušo netaisnību, citiem vārdiem, beeeeeet, kad vajag tieši tāpat izrīkoties situācijā, kad deportētāji taču BŪSIM MĒS ( dzīve ir izdevusies), tad viss ir OK, nekādas netaisnības, vien neizbēgama rīcība attiecīgā situācijā, ne? :) :) :) Nu, Staļinam arī bija gana reālpolitisks attaisnojums tālaika deprtācijām. Ļoti loģisks un saprotams gaidāmā kara priekšvakarā.
Tādi paši lopi ar totalitārisma pilnām galvām kā tie, kuri Josifam un Ādolfam izkalpojās, sarakstus pienesa, stučīja un visu pārējo. :)
Nu, man vienalga, nē vienalga nav, jo esmu pret šādu notikumu attīstību. Man ir vienalga jautājumā, izsūtīs vai nē, jo ... esmu pacietīgs cilvēks. Kad jūs te pēc kāda gadsimta būsit izmiruši tiktāl, ka būs plašas neapdzīvotas teritorijas, tad mani mazbērni vai mazmazbērni, ja vēlēsies, vienalga atgriezīsies. Kā saimnieki, baltos zirgos. :) :) :) Un dzīvos, kur gribēs un kā gribēs.