Garīgumu raksturo ticība, uzticēšanās pašu politiķiem. Arī ilgstošā dzīvošana "SSSR mucā" veicinājusi tieši šo ticību un aklo uzticēšanos, zaudēto paļāvību uz sevi, tikai savu spriestspēju.
Garīgums rodas zināmos sociālos un politiskos apstākļos (līdzīgi kā tautas atmoda), kuri veicina vai gluži pretēji - nomāc tieksmi pēc garīguma un tā vērtībām. Ar garīgumu visas tautas apdāvinātas puslīdz vienādi..
Neatkarīgi ne no kā garīgums izpaužas ezotērikas meklējumos katru dienu mākslā, sportā, reliģijā utt. - alkās aizmirst brutālo dzīves nepieciešamību izdzīvot.
SSSR laikos latviešu tautai bija savi imāmi - slepenie garīgie līderi - dzejnieki, literāti - J.Peters, I.Ziedonis, M.Čaklais. M.Zālīte u.c.
Bet šodien redzam, ka tie bijuši viltus imāmi, imāmi, kas sadarbojās ar okupācijas režīmu un šodien turpina baudīt okupācijas laikā gūtos augļus, tostarp kā popularitāti.
Latviešu tautas nepieciešamība pēc imāmiem šodienas apstākļos, kuri patiesi prot norādīt uz pareiziem ceļiem latviešu tautas saglabāšanā ir desmitkārt nepieciešami. Imāms ir slepenais tautas garīgais līderis, kas nesadarbojas ar okupācijas varām, kāda šodien ir ES. Imāms nav arī pretinieks ES varai, bet garīgais līderis, kas palīdz tautai zināmos vēsturiskos apstākļos izšķirties par pareiziem lēmumiem.
Šajā vēsturiskajā Latvijas periodā imāms būtu cieši saistīts ar latviešu tautas fundamentālistiem, to kustību, kādas šodienas Latvijā nav. Ja nav, tad imāma uzdevums šodien būtu radīt šo latviešu fundamentālistu kustību.
===================================================
Nu, kā patīk?
0
0