Par Beitneres lekciju.
Jā, bija ielikta arī agrāk. Toreiz - noskatījos, kļuva daudzkas skaidrāks, bet ... Šoreiz esmu noskatījies 10 min., un uzkrita tas, ka tik daudz tajā ir "vajadzētu", "jāpanāk" izteiksmē, tātad, vismaz lekcijas sākums ir par aspektiem, kuru NAV. Runa ir nevis par īpašo gaismu, bet - latviešu savstarpējām attiecībām.
Par to, ka dzīvē NAV, bet IR pa lielākai daļai teorētiskās lekcijās, esmu vēlreiz pārliecinājies pēdējās nedēļas laikā. Divas situācijas.
Pirmā. Netālu kaimiņos dzīvo viens tautietis (plašākā nozīmē), ar kuru skaitāmies tā kā pazīstami. Kādu pēcpusdienu eju pie tuvējā saimnieka pēc piena ... Nu, taču redzēju, ka viņš, savā piemājas teritorijā stāvēdams, mani ieraudzīja. Izlikās neredzam, vēl aiz kkādas būdiņas tipa uz fikso noslēpās :) Pats esmu audzināts tā, ka tādos gadījumos vismaz jāpasveicina ir, pie tam pirmajam tas jādara tam, kurš ir jaunāks ... Ko jūs! Par daudz tas ir prasīts! Pašam pat iespēja kādu vārdu bilst neradās - galvas pagrieziens, un viņš jau ir noslēpies! :)
Otrā. Vakar vakarā - izeju uz ceļa pie mājas, iet garām pilnīgi nepazīstams (tikai dažas reizes redzēts) krievs. Sasveicinājāmies, iepazināmies, izrunājāmies, kā kuram iet, utt. Izrādās, vēl tikai taisās ievākties uz dzīvi mūsu ciematā.
Priekš manis komentāri ir lieki, vēl jo vairāk, vecākie bērni arī vienā balsī apgalvo, ka krieviski runājošie draugi ir izpalīdzīgāki, mazāk vērpj intrigas (meitenes) un aizmuguriski aprunā (krievietes, ja kas nepatiks, pateiks atklāti acīs), puiši nav tik lecīgi un iedomīgi kā latvieši.
0
0