Latvietība / 160
30/12/2014 23:23 | Diskusija lasīta 16627 reizes
Atgriežoties pie tēmas, kurai savulaik jau nācās pieskarties, vēlos ierosināt diskusiju par jautajumu, uz kuru atbildi vairāku gadu laikā tā arī nav izdevies atrast.
Pieņemsim. ka uz Latviju atbraucis dzīvot zviedrs. Nosauksim viņu par Karlu. Karls ir precējies ar latvieti, viņiem ir bērni, kuri mācās visparastākaja Latvijas skolā. Karls runā latviski bez akcenta un tekoši, lasa brīvi un ģimenē lietotā valoda arī ir latviešu. Kopā ar ģimeni svin gan Ziemassvētkus ar egli, gan Jaungadu, gan Lieldienas, gan Jāņus, gan citus LV svētkus. Dzied korī un dejo tautiskās dejas. Ir Dinamo līdzjutējs. Dzer alu un jubilejās neatsakās arī no ka stiprāka. Īsāk sakot, visa uzvedība - kā vidusmēra latvietim.
Ja pareizi saprotu, tad vienīgā atšķirība man no viņa ir tikai tas, ka manī ir latvietība, bet viņā tās nav. Tad man ir jautajums, kas ir tas, kas atšķiras mūsos? Kas ir šī latvietība? Un kā tā izpaužas?
Pieņemsim. ka uz Latviju atbraucis dzīvot zviedrs. Nosauksim viņu par Karlu. Karls ir precējies ar latvieti, viņiem ir bērni, kuri mācās visparastākaja Latvijas skolā. Karls runā latviski bez akcenta un tekoši, lasa brīvi un ģimenē lietotā valoda arī ir latviešu. Kopā ar ģimeni svin gan Ziemassvētkus ar egli, gan Jaungadu, gan Lieldienas, gan Jāņus, gan citus LV svētkus. Dzied korī un dejo tautiskās dejas. Ir Dinamo līdzjutējs. Dzer alu un jubilejās neatsakās arī no ka stiprāka. Īsāk sakot, visa uzvedība - kā vidusmēra latvietim.
Ja pareizi saprotu, tad vienīgā atšķirība man no viņa ir tikai tas, ka manī ir latvietība, bet viņā tās nav. Tad man ir jautajums, kas ir tas, kas atšķiras mūsos? Kas ir šī latvietība? Un kā tā izpaužas?
Atbildes (251)
ja te valdība sadzis tagat noziedzniekus un bēgļus, hermanonkuls vairs nepalīdzēs!saēma pilna ar pidariem-tautas slaucējiem!tikko esot pusmiliardu aizņēmušies!kam!mums-tautai!jā, lai savu dirsu glābtu, tūlīt tipa bēgļi maksās!a nākošgad akal nodokļus ceļ!tādi lohi valdībā!tautu iedzen kapā ar likumiem!fraču legiona pavēlniecība zinātu, kā tautu čakarē!15 minūtēs saēmas ēka būtu ieņemta!to pidarasņa dirsas rīvē un sūc tautu!tūlīt bēgļi būs!ta dirsas nerīvēs!ta paši muks!
0
0
Jūs ko? Domājat, ka Priedītis tos rakstus pēc mana pasūtījuma raksta? Tā teikt, sestdienas rītos murminators uzzvana profesoram un saka, ka vajadzētu kko uzrakstīt pa fikso, lai būtu tautā, ko ielikt? Jūs man glaimojat. Pārāk augstās domās par mani esat. Tādi raksti reti kad parādās un ir jāķer, kamēr pieejami!
0
0
Jebkuŗs, kasir pieņēmis mūsu dzīvesveidu, lieto latviešu valodu un irlatvijas pilsonis ir latvietis, tāpat, ka’jebkurš Francijas pilsonis ir francūzis! Jo mums senčos bieži kādam ir kāds polis, krievs, vācietis, bet ja mēs laika gaitā esam ieklāvušies šai latviska vidē, tādēļ arī esam latvieši.
0
0
Nu jā! Tas, ka mūsi sabiedriskie mēdiji, tā sauktā "brīvā prese" Ir ar aizlīmētām mutēm un tikai maza spraudziņa vaļā, kur teiktu tikai negatīvu par valsti, par valdību. Mūsu populārā žurnāliste Baiba Strautmane kādreiz teica, ka par politiķiem nekā laba nerunāšot, bet tikai rakšot un rakšot, kamēr atradīs kādas nebūšanas un tad to ziņos. Tāpat mūsu jaunos žurnālistus apmāca tāds Sergejs Kruks, Pēc viņa izteicieniem laba ziņa neesot ziņa! Tad saprotiet, kādā informatīvā telpā mēs atrodamies! Sandra Veinberga aicina žurnālistus būt negantiem, bet palasiet komentārus netā, vai tiešām mums negantuma jau nebūtu gana, Mums nevajag, ne negantus žurnālistus, ne negantus tiesnešus, mums vajadzīga patiesība, gan labai, gan sliktais .
0
0
Katram ir iespējas ikdienā dot savu artavu tā saucamās latvietības kopšanā un uzturēšanā.
Runāsim un domāsim ikdienā pareizā latviešu valodā! Nelietosim savā leksikā visādus aizgūtos vārdus (rusicismi, anglicismi) un parazītvārdus, bez ārkārtējas nepieciešamības nepāriesim uz svešvalodu saskarsmē ar latviešu valodu sliktāk protošajiem (parsti krievu tautības... ).
Un nav ko pārmest žurnālistiem, politiķiem un velns viņ zin kam vēl. Saima ir tautas spogulis, un Tauta.lv arī... Žurnālisti arī nav no Marsa nogāzušies... tepat vien auguši un skoloti.
Runāsim un domāsim ikdienā pareizā latviešu valodā! Nelietosim savā leksikā visādus aizgūtos vārdus (rusicismi, anglicismi) un parazītvārdus, bez ārkārtējas nepieciešamības nepāriesim uz svešvalodu saskarsmē ar latviešu valodu sliktāk protošajiem (parsti krievu tautības... ).
Un nav ko pārmest žurnālistiem, politiķiem un velns viņ zin kam vēl. Saima ir tautas spogulis, un Tauta.lv arī... Žurnālisti arī nav no Marsa nogāzušies... tepat vien auguši un skoloti.
0
0
Par Beitneres lekciju.
Jā, bija ielikta arī agrāk. Toreiz - noskatījos, kļuva daudzkas skaidrāks, bet ... Šoreiz esmu noskatījies 10 min., un uzkrita tas, ka tik daudz tajā ir "vajadzētu", "jāpanāk" izteiksmē, tātad, vismaz lekcijas sākums ir par aspektiem, kuru NAV. Runa ir nevis par īpašo gaismu, bet - latviešu savstarpējām attiecībām.
Par to, ka dzīvē NAV, bet IR pa lielākai daļai teorētiskās lekcijās, esmu vēlreiz pārliecinājies pēdējās nedēļas laikā. Divas situācijas.
Pirmā. Netālu kaimiņos dzīvo viens tautietis (plašākā nozīmē), ar kuru skaitāmies tā kā pazīstami. Kādu pēcpusdienu eju pie tuvējā saimnieka pēc piena ... Nu, taču redzēju, ka viņš, savā piemājas teritorijā stāvēdams, mani ieraudzīja. Izlikās neredzam, vēl aiz kkādas būdiņas tipa uz fikso noslēpās :) Pats esmu audzināts tā, ka tādos gadījumos vismaz jāpasveicina ir, pie tam pirmajam tas jādara tam, kurš ir jaunāks ... Ko jūs! Par daudz tas ir prasīts! Pašam pat iespēja kādu vārdu bilst neradās - galvas pagrieziens, un viņš jau ir noslēpies! :)
Otrā. Vakar vakarā - izeju uz ceļa pie mājas, iet garām pilnīgi nepazīstams (tikai dažas reizes redzēts) krievs. Sasveicinājāmies, iepazināmies, izrunājāmies, kā kuram iet, utt. Izrādās, vēl tikai taisās ievākties uz dzīvi mūsu ciematā.
Priekš manis komentāri ir lieki, vēl jo vairāk, vecākie bērni arī vienā balsī apgalvo, ka krieviski runājošie draugi ir izpalīdzīgāki, mazāk vērpj intrigas (meitenes) un aizmuguriski aprunā (krievietes, ja kas nepatiks, pateiks atklāti acīs), puiši nav tik lecīgi un iedomīgi kā latvieši.
Jā, bija ielikta arī agrāk. Toreiz - noskatījos, kļuva daudzkas skaidrāks, bet ... Šoreiz esmu noskatījies 10 min., un uzkrita tas, ka tik daudz tajā ir "vajadzētu", "jāpanāk" izteiksmē, tātad, vismaz lekcijas sākums ir par aspektiem, kuru NAV. Runa ir nevis par īpašo gaismu, bet - latviešu savstarpējām attiecībām.
Par to, ka dzīvē NAV, bet IR pa lielākai daļai teorētiskās lekcijās, esmu vēlreiz pārliecinājies pēdējās nedēļas laikā. Divas situācijas.
Pirmā. Netālu kaimiņos dzīvo viens tautietis (plašākā nozīmē), ar kuru skaitāmies tā kā pazīstami. Kādu pēcpusdienu eju pie tuvējā saimnieka pēc piena ... Nu, taču redzēju, ka viņš, savā piemājas teritorijā stāvēdams, mani ieraudzīja. Izlikās neredzam, vēl aiz kkādas būdiņas tipa uz fikso noslēpās :) Pats esmu audzināts tā, ka tādos gadījumos vismaz jāpasveicina ir, pie tam pirmajam tas jādara tam, kurš ir jaunāks ... Ko jūs! Par daudz tas ir prasīts! Pašam pat iespēja kādu vārdu bilst neradās - galvas pagrieziens, un viņš jau ir noslēpies! :)
Otrā. Vakar vakarā - izeju uz ceļa pie mājas, iet garām pilnīgi nepazīstams (tikai dažas reizes redzēts) krievs. Sasveicinājāmies, iepazināmies, izrunājāmies, kā kuram iet, utt. Izrādās, vēl tikai taisās ievākties uz dzīvi mūsu ciematā.
Priekš manis komentāri ir lieki, vēl jo vairāk, vecākie bērni arī vienā balsī apgalvo, ka krieviski runājošie draugi ir izpalīdzīgāki, mazāk vērpj intrigas (meitenes) un aizmuguriski aprunā (krievietes, ja kas nepatiks, pateiks atklāti acīs), puiši nav tik lecīgi un iedomīgi kā latvieši.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni