..nu, tu mums sportsmenka, komsomolka, krasavica))

Lia - buča.

/lia domāc

Līzbet, nav jau runa tikai par sportiskām aktivitātēm un ekstrēmām izklaidēm

lia, tad es labāk atturos no domām par ko tu runā))))

Reizēm arī darbavieta var piespēlēt ko ekstrēmu, nebijušu...

asaka šitā ar ričuku iemācījās braukt))))

Tieši tā, Asaka!  Man, piemēram, riebjas skaitļi un formulas... bet, kad bija nepieciešamība, i exceli labā līmenī iemācījos, i grāmatvedības normatīvos aktus izbūros cauri. Sīkums, bet man tas bija nopietns izaicinājums, ar kuru veiksmīgi tiku galā. Sajūta laba

spārei-- buča par to, ko es jau līdzīgi apgalvoju kādā citā diskusijā: ka dzīves bauda, garša un jēga ne visiem cilvēkiem asociējas ar ēšanu, vizināšanos, naudas tērēšanu (sevišķs prieks, ja to nopelnījis kāds cits), dārgu mantu un pancku iegādi un citām patērēšanas baudām, un tā tālāk... un par to nekavējoties tiku izsmieta.
Palieku pie sava: dzīves bauda var būt arī smags fizisks darbs sakņu dārzā, telpas sakopšana un iztīrīšana no krāmiem, un pabūšana vienatnē (nevis obligāti kopā ar draugiem, kā pieklājas).

staburagam- Tu ļoti mīli pieminēt manu izglītību (es to gan esmu pieminējusi, liekas, vienreiz ļoti sen, turklāt tad, kad to prasīja sarunas konteksts), ka laikam Tevi sāk mākt rūgtums. Tev ir visi ceļi vaļā- tagad ir tik daudz iespēju mācīties un mācīties, ka- kas var atturēt? Man tiešām labāk patīk būt izglītotai nekā... tādai nebūt.

Es te aizdomājos, ka vispirms es laikam aplietu puķes, jo ej nu sazin cik ilgi šamām būs jākalst līdz kāds par tām atcerēsies )).
Par uzdrīkstēšanos - es pagājušajā vasarā pirmo reizi pārpeldēju piemājas dīķi. tas gan tikai 30 m garš, bet vidū vairāk kā 3m dziļš. Tad nu šovasar man vairs nav panisku baiļu no ūdens, kas dziļāks par metru)), lai arī nekāda lielā peldētāja neesmu. Un to, ka nedēļas laikā esmu peldējusies Ežezerā, Ludzas ezerā, Rāznā, Rēzeknes ezerā, Daugavā un Ventā, to es arī pieskaitu dzīves izgaršošanai.

labāk garšot, nevis par to runāt / t.i. runat ar pārākuma pieskaņu/
Hi-hi

bet viss par ko runā jau ir dzīve..kurš tad nu tā speciāli cauram dienam gul uz divāna un nedara pilnigi neko..
ma pasai tagad ta koru olimpiade izaicinajums, gulju diendusu pilniga kaifā un domāju a varbut nekur nebraukt., ..
būs gara fiziski smaga diena..viss biegts uz slims.. tad vēl "sporta trauma klāt" roka knapi kust nu 150 iemesli lai paliktu mājas..
bet zinu, ka tomēr braukšu galu gala ir pretsāpju ripas..
un vairāk NEKAD dzive tadas iespejas man nebūs..te nu ir jāsaņemas..
jo kad būšu tur pozitivas emocijas bus ujjjjjjjjj..tik daudz..ka viss pārējais sikumi..

Anks, viss pareizi - "un vairāk NEKAD dzive tadas iespejas man nebūs..te nu ir jāsaņemas..jo kad būšu tur pozitivas emocijas bus ujjjjjjjjj..tik daudz..ka viss pārējais sikumi.."(c)
Tās pašas sajūtas, tik mainās katram mums tās situācijas, kad šādi padomājam.

nu ko degustātores dzīves ????????laiks laist dzīves salātos un tā lai purns būtu Grieķu salātos!!!!!!!!!

Nu ne vienmēr to domājam paši, reizēm mūs kāds pamudina, pierunā... un pēcsajūtas ir pasakainas )).

ne vienmēr ir jāredz to ko acis rāda bet jāredz tas ko grib redzēt ar savām acīm!!!!!!!

zurki, vai tad feināk nav iekrist vecajā labajā rosoliti??

tie jau skaitījās gaļas salātiņi!!!!!!!!!!!! No rīta pamodies tajos slātos un saproti cik garšigas brokastis un kas par servisu !!!!!!!!!

un tas ir vis un laižu garšot dzīvi saldo!!!!!!!