Man ne prātā nenāk savu teoriju tagad salīdzināt ar Maslova vai kādām citām teorijām, - runāju tikai par saviem izdarītajiem secinājumiem.

versija... es tieshi par to pashu, tikai par izrunaashanu ar saveejo, bet ne tikai par labo, arii par slikto, bet... ja cilveeki neizrunaa savaa starpaa, tad taa saape jaaizkliedz... briidinot citus...

’’Man ne prātā nenāk savu teoriju’’ Nu redzi, Tu pati tagad atbilstoši Maslova teorijai izrīkojies... tātad viss tas ko Tu teici par patikām un garšām(piemirsu tavus tiešos vardus) ir relatīvs, tas viss tikai baltas uz tavu individuālo pieredzi... tātad pēc tā kā Tu esi attīstijusies fizioloģisko vajadzību attītību pakāpē...

A es par to, ka jārunā jau tad un vairāk tad, kad labais dominē. Nevis jāsāk ķidāties, kad "par vēlu Tu nāc"

es palieku pa sava- dzīves baudītājus, dzīves svinētājus, " gardēžus" var atpazīt jau no tālienes..un tā nebūt nav nepievilcīgākā cilvēces daļa..

Gvendai puķuzirņu pušķis

tiko dzirdēju frāzi no Pētera Kļavas - dzīvība neslimo, slimo olbaltumi...

Savus secinājumus par manu personu, lūdzu, paturi pie sevis. Es te neveicu zinātnisku pētījumu, un, zini, man ir pie..., saskaņā ar kādām teorijām es tagad "izrīkojos", un tādēļ netērē veltas pūles, analizējot manu personu, balstoties uz tādām vai citādām teorijām.
Lai jauka diena, Staburag!

versija..tu ir tāda, es ir tāda un man ir tas gods pazīt vēl pulka līdzīgu cilvēku..tas dara manu ikdienu krāsainu, interesantu, piepildītu..un pačukstēšu tiem, kas tādi vēl nav-tas nav ne grūti, ne dārgi:)

ja tiešam var pazit..

Tikai nestreso... meitene, tikai mieru... es Tev pievērsu uzmanību tikai tādeļ, ka Tu bieži uzsveri savu izcilo izglītību... un es nekadi netērēju savas pūles, man tikai likās, ka Tu esi labs uzkata līdzeklīs dotajā mirklī... un tas ir arī viss... nekas vairak...
paldies par jauko novēlējumu... tev tā pat...

tagad viens ir fotografijas absolūtā kaifā un dzive baudišanā ..tiešām var pazit..

Dzīvi nevis izgaršo, bet bauda krājot pozitīvas emocijas.

beatrix mav muļķe, tas priecē.

izgaršot dzīvi, tas ir būt brīvam no aizspriedumiem un spēt baudīt un priecāties par vienkāršām lietā- siltu lietu vasarā, meža smaržu, svaiga tomāta garšu... un vēl atvērt sajūtas un pamēģināt daudz ko jaunu, pārvarēt bailes..
 un pofig, ka paliekam apaļāki, ja tas netraucē kustēties- uz priekšu- baudiet!!

..pārvarēt bailes... pārvarēt... vai ar varu vajag?... un, vai tad VISPĀR vajag...

Izgaršot dzīvi- manuprāt, tas drīzāk ir dzīvot ar kaifu... par pašu šo procesu. Pieņemt un priecāties par labo un interesanto, pieņemt un tikt galā ar ne tik labo.. kaut ko nepieņemt vispār... bet -- redzēt pasauli visā tās daudzveidībā. Tāpat kā garšas sajūtas- nu nav taču tikai saldais jūtams, ir arī rūgtais, skābais, sūrais... Visam ir sava vieta  un arī nozīme..

Manuprāt, tieši ar gadiem dzīves izgaršošanai ir gan vairāk laika, gan iespēju. Vismaz manā dzīvē ir tieši tā.

elizabete, atkal tev kaut kas nepatīk, no tā ko saku? žults izgāšana- nav dzīves baudīšana.

nāriņ, nepaliec nu jocīga... pateicu savas domas, pareizāk pārdomas... nepatīk, varu pilnīgi tevi ignorēt... un vispār tevi neesmu aiztikusi, ne ar žulti, ne bez tās... un, tagad pati izlasi otru reizi, ko uzrakstīji, lāga dvēsele...