Nupat pārlasīju visus komentus šeit.
Faktiski apstulbu - nebiju iedomājies, ka dzīves izgaršošana tik ļoti te asociējas ar atpūtu un izklaidi.
Ir man zināmi pietiekami daudz cilvēki, kas dara savu darbu, priecājoties par to, un vēl vairāk par labiem rezultātiem.
Vai tad tā nav dzīves izbaudīšana??
Ja darot savu darbu, tu nonāc visdažādākajās pasaules vietās( nav jau obligāti Mexico), kur tevi baro ar vietējām uzturvielām, tas dzīves izbaudīšanas elements??
Piemērs no National Geografic - cillvēki sastrādājuši brīnumu lietas fotografējot un filmējot, un, acimredzot, baudījuši dzīvi to darot.
Pie reizes, iespējams, no nekā, kas viņiem būtu interesants, nav atteikušies.

man tomēr tas teiciens, ka jādzīvo it kā pēdējā diena, ļoti nepatīk... ja reāli, diez vai kādam ir tik stipri nervi, ka lektu baigā uzdzīvē, ja zinātu, ka rītdiena vairs nepienāks... atvainojos visiem, kam liekas, ka atkal žulti leju)))))

pievienojos spare teiktajam par darbu... lai kā bieži negribas uz darbu iet un brīvdienas tiek gaidītas ar nepacietību, bet tomēr tā ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa, un prieks, ja tā prieku un gandarījumu dod... reizi pa reizītei vien...

betij... elpojam dziļi, priekšā(un ne pakaļā) ir brīvdienas, varam sadarīt tik daudz feinu lietu;)

Nekad nav ienācis prātā, ka dzīvojot dienu kā pēdējo, tā varētu būt uzdzīve... es drīzāk ar izpletni lektu, vai lidotu ar gaisa balonu..

gvend, man atvaļinājumā dienas jūk... ))))

pienen, nu negribējās man tā plāšeniski rakstīt... vairāk kā variants no daudziem, bet tādas domas tomēr eksistē... es ne par sevi...

..un, pienen, es neticu, ka tu darītu tieši to, ko minēji... padomā tā reālāk

betij..es šodien baudīšu sava darba augļus:)) vakarā sēdēšu dārzā šūpuļkrēslā(iespējams, ar laba vīna glāzi rokā) un baudīšu tikko nopļauta mauriņa smaržu, izskartu, rožu cmukumus un smaržu un reibšu, reibšu, reibšu:)))) un tas nav maz

gvend, kas ta to mauriņu pļaus..(iepilina darvas pili... )

betij... kas, kas-es pate taču!!! man ierādīja, kā rīkoties ar tehniku, nekā sarežģīta nav, spēj tik skriet nopakaļ:)))

Ja būtu pie beigām, tad kas nu zin )), bet citādi es laikam gribētu ko tādu, kam agrāk neesmu saņēmusies.

gvend, pēc tās skraidelēšanas, tev gulta liksies kā lielākā dzīves bauda)))

pienen... :) ja zinātu, ka drīz beigas, tad lēkšana ar izpletni tās beigas man tikai paātrinātu:)))

Un kas var būt labāks par ātrām beigām ))) (te es nedomāju agras beigas ).

betiņ... nē, gultā būs jācieš sāpes, jo sāpēs visi ikdienā novārtā atstātie muskuļi un muskuļu grupas:)

pienen, gaisa balons jā... bet izpletnis gan mani neuzrunā... un, tāpēc es te par to sevis pārvarēšanu ieminējos, ka nu negribas vairs darīt lietas, kas ar sakostiem zobiem jādara... jā, jā ..es to varu utt)... bet es negribu un nedaru... un daru, kad un ko gribu...

..nuuu, paarsvaraa, jau taas beigas nevar sagaidiit, manupraat... ja nopietna slimiiba piemeklee...

Bet cik laba sajūta, kad esi tomēr sevi pārvarējis un izdarījis to, no kā baidījies vai nevarēji saņemties  Es šito bērnišķību vēl neesmu pārvarējusi - man vajag ik pa laikam sev kaut ko pierādīt... bet arī tas iederas dzīves garšu buķetē

Gvenda 17 buča par šito-"palieku pa sava- dzīves baudītājus, dzīves svinētājus, " gardēžus" var atpazīt jau no tālienes..un tā nebūt nav nepievilcīgākā cilvēces daļa.." :)