Agrāk tā bija vientulība visiem, vēlāk tā bija vientulība jau vairs tikai sievietēm, un brīvība vīriešiem, mūsdienās tā ir brīvība visiem (skatot tendences, protams, tā neattiecas uz visiem), arvien vairāk cilvēku izvēlas būt vieni, jo tam ir daudz jo daudz priekšrocību.

Mūsdienās biežāk sastopamais dzīvesveids ir būt brīvam, bet ik pa laikam labprātīgi atdodies nebrīvei...

atdoties pa laikam nebrīvei, un tad, kad atgriezies brīvībā, tad saproti, cik tur ir labi un brīvi

Tā nu tas ir, ir labi izprast sevi... :)

Ceru, ka ir tomēr vēl kāda sieviete, kura nejūtas pati pilnība savā vientulībā. Tie gadījuma sakari sāk aknās sēdēt, goda vārds, sāku jau spriest, vai nav labāk algot prostitūtas - gan lētāk sanāks, gan drošāk, gan interesantāk.

Nu... vilks... tāpat kā Tu šobrīd uzrūc uz sievietēm, tāpat sievietes tālu, jo tālu aizmetušas pēdējo cerību par "ilgi un laimīgi", dzīvo nost kā ir. Pie kam - neburkšķot, bet iemācoties justies labi arī šādā situācijā vai dzīves posmā.

nu re Tu ar sāc apsvērt, jo viss taču ir, gatavie ēdieni, maikroveivi, veļasmazgātuves, prostitūtas utt...
viendien te redzēju sludekli, kur vīrietis vēlējās laulību un ko tur vēl, zinot šo laiku realitāti un vīriešu vēlmi pēc brīvības, padomāju, ka vai tik "šitējam’ visi mājās, netipisks sludinājums

dac, piekrītu, sievietēm nekas cits neatliek, kā vien ņemt priekšīzmi no vīriešiem, bet galvenais iemācīties justies labi, esot vienām.

labā ziņa ir tā, ka ir no kā ņemt to priekšzīmi!

Es nerūcu! Cienu sievietes, tieši jūs piemetat dzīvei sāli. Jūs esat kā ātrumkārbā atpakaļgaitas zobrats - visātrākais un visneprognozējamākais, kuram atvēlēta vienam pašam vesela ass!

īsti džentelmeņi piekāpjas, tas priecē

... vilksvilks... vientuļš un nelaimīgs, tas arī nav gluži viens un tas pats...
Kad esi vientuļš(es atzinu, ka tā, un laikam vienīgā atzinu)tu  pamazām atrodi nodarbes, kuras aizstāj to, kā tev trūkst.
Sāc dzīvot sev..tikai sev...
Iespējams, tas ir bīstami... jo var sanākt, ka atpakaļceļa vairs nav...
Bet tā nu tas ir.
Lai es tagad kaut ko vēlētos mainīt savā dzīvē... man jāsatiek cilvēks, kurā es spētu līdz ausīm  iemīlēties..
Bet vai tas ir iespējams... stipri šaubos.

Piekrītu Ledusziedam. 
par atpakaļceļu... Kurš var nebūt. Un gadījumu, ka viena varētu nebūt vien tad, ja iemīlētos līdz ausīm...

..tieši tā, vasariņ.
Es tiešām skaidri zinu, ka  ar kādu kopā tikai tad, ja atnāks vēl reiz mūžā tā lielā, lielā love!
Tikai tad.
Vienkārši dzīvot viena... (un atrast sev nodarbes un izklaides) jau esmu iemācijusies.
Vīrietis, ar kuru kopā dzīvot, (jeb kurš mani uztur) ..nē, tāds man nav vajadzīgs.

Sieviete prot nezaudēt pašcieņu un dzīvesprieku arī paliekot viena, reti kura pārvēršas par čīkstuli, pīkstuli vai vēl ļaunāk - par vīriešu nīdēju.

Vientulība nedod nekādu labumu sievietei. Viņa pierod risināt problēmas patstāvīgi, nepaļaujoties uz citiem.Bet, tas vēl nekas. Sliktākais, ir tas, ka viņa pārstāj ticēt tam, ka varbūt arī savādāk... (gudrs citāts ne mana doma)

Ui, nē- problēmgadījumā vienmēr ir kādi vīrieši, uz kuriem paļauties. Man, piemēram- bijušais vīrs un vīra brālis. tas ir tad, ja ir nopietnas tehniskas ķibeles...  bez tam- tā kā dzīvoju vīra dzīvoklī, bet manējā dzīvo vīramāte, tad ir šāda veida palīdzība no viņu puses ir visnotaļ pieņemama. Reizēm gadās arī izpalīdzīgi draugi, paziņas. Var ierasties arī tādi,  kas ne vella nesaprot no tā, kas būtu darāms, bet... ierasties grib... nez kāpēc...      


Un to, ka var būt savādāk, zinu pilnīgi noteikti...

dacyx | 27.02.2014. - 12:01:10




kaut kas tāds Tev līdz šim nepiemita - runāt visa daiļā dzimuma Dieva radībiņu vietā...

Un pilnīgi noteikti nesaku, ka mans modelis ir vienīgais un pareizais.
Taču es tajā pašlaik jūtos ļoti labi.
Lai būtu vēlme kaut ko mainīt, ir jājūtas slikti...