Laikam piekritīšu Lizetei - vienu dienu tā - citu dienu šitā :) Bet ir arī labā ziņa! - esmu ilgāku laiku sabijis abās "nometnēs" - kad ir gan katru dienu kopā ar kādu, gan katru dienu faktiski viens pats.. Jaunībā man likās, ka sievietes radītās sajūtas ir pāri visam - plika, kārdinoša, mana, griboša un dabūjusi - Kas var būt labāks par šo?! :) Labāks var būt - vēl vairāk kārdinoša, ne gluži mana, ... un daudz vairāk griboša! :) Kad gulēju ar sievu, tad sajutu kārtīgi padarīta darba apziņu - man nogāja, bet viņa jutās laikam apmierināta, jo par tādu lietu uzdot konkrētus jautājumus taču esot pilnīgs marasms :) Tagad toties nu jau man ir ar ko salīdzināt! :) Un nemaz katru dienu negribas atkal to pašu - lai tas nekļūtu par pieradumu, jo labi atceros, kā pieradums grūda meklēt jaunus piedzīvojumus. Būt vienam - tas katram ir savādāk. Man patīk :) Jo pa to laiku es kaut nedaudz mācos sailgoties, ko agrāk vispār nepratu
0
0