Cilvēki dzīves laikā mainās... Bet kā mainās... ? / 20
16/08/2013 02:21 | Diskusija lasīta 4521 reizes
intresanti... vakar vakarā sarunājos pa telefonu ar savu bērnības draugu ( abi esam dvīņi, tātad gan idioti, gan ģeniji vienā personā, abi neesam dzīvē abižoti un jaunībā abi esam bijuši pietiekami trakulīgi... a, piemirsu pateik, es esmu par 1 gadu vecāks un viņam dzīvē ir bijušās vairākas sievas) par dažādām neķītrībām... Vienkārši veču sarunas... un sarunas laikā es sajutu viņā, kaut kadu dzīves nogurumu... tad arī uzdevu viņam konkrētu jautājumu - kas noticis ar Tevi, kāpēc tāda apātija, vecs esi palicis... ? .uz ko viņš man atbildēja - cilvēki dzīves laikā mainās... .Hmmm... ? intresanti gan... kā tad mēs mainamies... ? Vai tā, kā jaunībā bijām iecerējuši, vai kā dzīve salauž un uzspiež savu... ? lēnām virzamies uz marazmātismu... ? Nesaprotu, smieties vai raudāt... ? Kā ir pareizi - palikt uzticīgam, saviem jaunības ideāliem un sapņiem kaut tie nav piepildijušies vai... vai... vai... ? Pat nezinu kā izteikties pareizi...
Nekā nebija..!!!! .Es esmu bijis dulls, esmu dulls... un miršu dulls!!! I neceriet... !!!! Bet tas nav par tēnu, tas tikai tāds iestarpinājums, kas attiecas tikai par mani...
Nekā nebija..!!!! .Es esmu bijis dulls, esmu dulls... un miršu dulls!!! I neceriet... !!!! Bet tas nav par tēnu, tas tikai tāds iestarpinājums, kas attiecas tikai par mani...
Atbildes (96)
Kaut kāda nolemtība... kaut kāda liktenī ierakstīta bezizeja... un man liekas, ka pats sliktākais, ka šājā dzīves drūmumā, šājās dzīves neveiksmēs (Piedodat meitenes, bet lielākā daļa jūs tomēr esat nelaimīgu laulību rezultāts, jūs sudzaties par dzīves netaisnību, kaut gan tajā pašā laikā pozicionējat sevi cik jūs cēlas, cik jūs skāistas un jūs esat pelnijušās skaistu un pliekanu mīlestību) ieraujat arī savus līdzcilvēkus, jūs kultivējat šo pelēcību... hmmm... vai arī melojat sev un apkārtējiem... bet tad jūs neesat patiesas... Meitenes, piedodat, bet jūs esat savā sirdī vecas un man liekas jūs pašās to neapzinaties, jūs baidaties no vecuma un sastinkstat bezspēcībā... skarbi, bet par ko jūs mīlēt, ? par ko jūs Dievināt, ? par ko jūs uz rokām nesat... ? .paldies, ka jūs palīdzat vest saimniecību, paldies jums, ka jūs rūpejaties par nākamo paaudzi, par daudz ko paldies... un tas ir arī viss... mīlestību... hmmm man liekas jūs neesat to pelnijušās...
Ar patiesu cieņu... ceru uz izpratni... Vēl aizvien mīžīgi dullais (pareizā virzienā dullais) staburags
Ar patiesu cieņu... ceru uz izpratni... Vēl aizvien mīžīgi dullais (pareizā virzienā dullais) staburags
0
0
Sievietēm šķiet, ka viņas ir ģimeniski romantiskas un ka tas vienmēr ir svēta lieta pret vīriešu zemisko miesaskārību :) Vīriešiem šķiet, ka sievietes aseksuāli romantiskas un reizēm viņām būtu labāk veidot attiecības savā starpā, lai rastu lielāku interešu saderību nekā mocīties gadiem ar nezināmas izcelsmes galvas sāpēm :) Sievietes brīžiem tomēr ir jaukas un mīļas - viņas tikai ir atšķirīgas..un ar to nākas samierināties :), bet tas tāpēc nekur nepazūd un neaizmirstas :) Vīrieši nereti ir tiešām ne mazāk naivi, jo nebeidz ticēt, ka kaukur tuvumā kāda cita varbūt būs vairāk miesaskāra :) ..galu galā visi nomierinās un izvēlas kompromisu- sieva+mīļākā
0
0
Man jau šķiet, ka dzīve arī uzliek savu zīmogu.Vai viss veicas vai ne gluži, tas jau ir cits jautājums.Mēs nevaram ietekmēt visus notikumus un lietas.Neviens jau negrib dzīvot slikti, tikai kas kuram ir labi un kas kuram ir slikti-jautājums uz kuru var atbildēt tikai pats cilvēks.
0
0
a bet tēma ta pamatos par ko bija? Par sieviešu maitismu , jebšu cilvēku mainību gadiem ejot? Bet, ja par tēmu, staburag, Tu takš negribi apgalvot, ka cilvēks piedzimstot - paliek nemainīgs?! Tak jau ar pirmajām sekundēm sākas apguve, pieaugšana, nobriešana, utt. Nu nebūs kaut 5 gadus vecs bērns tāds pats, kā tikko dzimis. Par ko sāpe? Par to ka draugs mainījies, jebšu par to, ka Tu esi palicis nemainīgs, jebšu pats esi manījies, bet draugs līdzi nevelk?0
0
... mainās... mainās... vai arī izliekas, ka mainījušies...
ir tāds teiciens par spalvu mešanu, ne tikuma mainīšanu...
ir cilvēki, kas mainas, bet ir tādi, kas vienkarši šādu vai tādu apstakļu dēļ dazreiz izliekas...
un pilnībā pieļauju, ka ap gadiem 40 vai 50 kadam iestājas apātija un viss dullums pazūd... bet tas atgriezīsies tiklīdz uzlabosies situacija...
tā kā- viss būs OK ar Tavu draugu...
ir tāds teiciens par spalvu mešanu, ne tikuma mainīšanu...
ir cilvēki, kas mainas, bet ir tādi, kas vienkarši šādu vai tādu apstakļu dēļ dazreiz izliekas...
un pilnībā pieļauju, ka ap gadiem 40 vai 50 kadam iestājas apātija un viss dullums pazūd... bet tas atgriezīsies tiklīdz uzlabosies situacija...
tā kā- viss būs OK ar Tavu draugu...
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2025
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni