Man tas vārds pašpietiekams asociējas ar vārdu pašfinansējums. Bet ar to pašfinansēšanos man ir tā - iztikt jau varu, bet labāk tomēr vairāk ))
Un tieši tāpat ar to pašpietiekamību - ir jau labi, bet labāk tomēr vēl šo to no kāda ).

Pienene... Man ar kaut kā velk, lai tas, man interesantais, sievišķisbutu vismaz vienviriešnepietiekams... Nafig to princesi ar vibratoru.

Tieši tā, man patīk dot, bet tikpat labi arī saņemt...

mariins4x4... marin kāds vibrators... ? pašpietiekamai sievietei bez vāvarītes (ak, Dievs, cik skaists un patīkams vārds, es pat trīcu) tāds nav vajadzīgs...

Staburag, vai te jau tā sievietes pašpietiekamība nesāk vilkt uz terminu -- samodura

mariins4x4... pamodulē... Tu uzbudināts, siekalainu mēli izkāris, -šņaks -ar vienu kodienu pārkodi savai sapņu meitene stringus ... un ... un un nekā nav... tukšums Tu taču no sašutuma sev mēli nokodīsi Ne tā?

mariins4x4 |... laikam jau tā arī var teikt... plusojot vecmeita un tā tālāk... laikam tad jau tik tiešām ši pašpietiekamība ir tikai fikcija... komercprece...

Ir jau gan milzu atšķirība starp jēdzienu "pašpietiekamība" izpratni Dao mācībā, kas aicina cilvēkam iemācīties pašam atrisināt visas lietas viegli un brīvi gan fiziskajā, gan mentālajā, gan garīgajā plānā un feministu un citu -istu rietumnieciskā materiālisma izpratnē, kur egocentriskums un nepieņemšana diriģē parādi:)
Taču totāls autisms nevienam par labu nenāk :D atkal tā smalkā zelta viduslīnija, kas kā puzles gabaliņu savienojums izvijas līču loču pa dzīvi, lai būtu interesanti dzīvot:)

Staburags, varbut... pat ne prece... drīzāk afiša.izkārtne/plakāts... kaut retāk un slepeni, ari tās "pašpietiekamās" raud...

inkognitoo... ...
... man jau liekas kā neaicina, bet izskaidro lietu būtību... un ne atrisināt, jo atrisinājums, jau man liekas ietver sevī t’hniskas lietas, bet gan iepazīt sevi... bet kodolā, lielos vilcienos es Tev piekrītu... man liekas Tu pateici Dao domu rietumnieku domāšanas stilā... un tas ir pats bistamākais... mēs rietumnieki domājam savādāk kā austrumnieki...

mariins4x4... varbūt teiksim tā - laikmeta sauklis...

inkognitoo... Tu aizskāri ideālu tēmu un apklusi... kāpēc ?

to staburags -jā un nē: tas, kas tiek izskaidrots - var tikt apgūts tikai prāta līmenī, taču tas, kas tiek iepazīts caur paša pārdzīvojumu, caur darīšanu, savienojoties ar virsprātu jeb Augstāko apziņu, tas cilvēkā rada patiesu transformāciju, atklāsmi... tikai tā var patiesi sevi iepazīt... un uz to var tikai netieši aicināt jeb rosināt, bet ne likt darīt, to nevar ar karoti mutē ieliet un tā nav filosofēšana jeb runāšana par un ap tēmu...
Un, ja cilvēks patiesi iepazīst un sakārto sevi, tad lietas pašas sakārtojas arī fiziskajā plānā tīri "tehniski":)

inkognitoo... es jau Tev piekŗitu, bet tikai mūsu eiropiešu prāts ir kaut cik savādāks... mēs savā prātā uzkrājam zinības, kā patstāvīgas vērtība un tam kam tās ir vairāk skaitliski uzkrājis, tas liekas gudrāks, jo ir radijis sev ilūziju, kā varēs no sava prāta kā šūplādes viklt arā zinības un atrisināt visas problēmas tikai balstoties uz šīm zinībām... austrumnieki zinības izdzīvo, viņi nezina teorijas un pierādijumus... viņu sirds zin... un ar to pat senatnē atšķīrās eiropiešu mācību sistēma, kurā cilvēks sēž mācību iestādē un uzkrāj zinības, bet austrumnieks seko vienām skolotājām un ar to kopā izdzīvo šīs zinības... Kāpēc es tik gari varbūt skaidroju..? Tāpēc, ka es uzskatu eiropietis nevar un pat nedrīkst pārņemt sevī šo austrumniecisko mācību, jo viņš nav tam garīgi gatavs un vīņs nemāk zinības izdzīvot... Līdz ar ko var rasties eiropietī diskomforta sajūta... Varbūt uzskatāmākes mēģināšu izskaidrot ar piemēru no savas dzīves, kā es to saprotu... Esmu dzimis ateistu ģimenē... saskaroties ar bībeli mani pārņēma izbrins, cik daudz skaistas lietas, bet es nekādi nevarēju sevī saprast, kāpēc es zinot Bībeles gudrības un barstot frāzes, ka pat ticīgie brīnijās par manām zināšānām - es nejutos, kā dievbijīgs un laimīgs cilvēks, tur pretī patiesi ticīgais bez zināšānām jutās laimīgs... Kāpēc starp mums bija tāda atšķirība... viens un tas pats zinību avots... ? Lūk man tad arī liekas mums bija pavisam dažāds domāšanas veids... man matemātiska pieeja, ja var tā teikt... patiesi ticīgajam, pēc būtības... kur viņš ne tikai tic bet ir pārliecināts savās zinībās kā mēs zinātniskajās metodēs...

inkognitoo... es visā tam ko tu saki piekrītu, bet es tikai gribētu pievērst uzmanību uz ko mūsdienu civilizētais eiropietis, kas ir neapmierināts ar sevi un grib sevi izmainīt varētu paklupt un tad tam rastos vēl lielākas problēmas..tad cilvēks pat var nonākt izmisumā... mēs zinam, kā mums tagad Latvijā ir visdažādākie kursi un semināri par sevis izzināšānu... bet reāli cilvēks jūtās priecīgs tikai kamēr viņš atrodas klausītāju zālē... uz ielas viņš atkal ir nelaimīgs... un vēl es esmu ievērojis kā visi šie pasniedzēji sāk ar jautājumu - kāpēc jūs esat tik nelaimīgs...

inkognitoo |..piedod esmu eiropietis un daļa manas laimes ir naudas daudzumā... man ir jāskrien pakāl naudai... es tad labāk jūtos jā tā atrodas manā kabatā... atvainojos, nevaru ilgi vairs palikt... patīkama tu esi meitene...

Staburag, kāpēc Tu visus pielīdzini sev?:) Piekrītu, ka tendence tāda ir, taču redzu, ka ir apkārt daudz cilvēku, kam ir svarīgi dzīvot saskaņā ar sevi, nevis ar stereotipiem un vispārējo viedokli, un tieši darīšana jeb "tehniskās lietas" jeb prakses arī palīdz sevi iepazīt, iepazīt izvēlētās mācības un sakārtot dzīvi... Cilvēki ir dažādi, un arī ceļi un viņu laiks ir dažāds...
Vari skatīties recepšu grāmatā bildes, bet nezināsi, kā garšo ēdiens, kamēr nepagaršosi, vai ne? Bet vai tāpēc jāsauc skaļi lozungi, ko kāds drīkst, ko ne? Ka rietumnieks nepieņems citas tautas virtuves garšu? Lai katrs pats garšo un pieņem vai nepieņem:)

es pat pieļauju, ka man tagad var pārmest par to ka es barstos ar zinībām... un man nebūs ko atbildēt... jā es esmu eiropieša auglis... bet no otras puses man šis upuris ir jāpācieš, jo es jau arī esmu tas pats par ko es runāju... es pats sev arī esmu pierādijums...

... par kursiem un zālēm - tur valda kolektīvā enerģija, kuru treneri uzpumpē, tāpēc ir laba sajūta, taču ārpus zāles cilvēks atkal ir viens un aci pret aci ar savām problēmām... puķe arī neizaug un neizzied vienā nedēļā, kā gan cilvēks lai to spētu?

ko plāties? Ja apzinies, un, ja tas traucē, tad jēga lielāka sākt to mainīt ar darīšanu:)