..nahalk... varbūt arī esmu pašpietiekami(visticamāk, ka jā), bet ar to noteikti nelepojos.
Un tiešām baidos ar gadiem kļūt par īgnu veču.
Tāpēc noteikti ar laiku gribēšu sev blakus otru cilvēku, kuram ļaut par sevi rūpēties un piebremzēt manu pašpietiekamību.
Tikai... kā jau meitenes rakstīja, kurš katrs pašpietiekamajām(ja jau tāda esmu) neder.

pašpietiekama sieviete ir tā, kas vīru ir novedusi līdz bankrotam,

Staburag, labi pateikts... Un kā nosauc vīrieti, kurš sievieti līdz bankrotam noved? :)

drostaliņ-alfonss!..:)))

Nu jā.Laikam jau... Bet cik atšķirīgas pozīcijas abiem dzimumiem.
Pašpietiekama sieviete vīriešu dzimtes izpildījumā ir alfonss... :) :) :)

A kāpēc mums te būtu jādzīvo pēc Dao, vai pēc Mao filosofijas?

drostalinja... man gan liekas, jā tā prozaiski domā, ka par pašpietiekamu sievieti varētu arī būt vecmeita, ja mēs saprotam zem šī varda nevis statusu, bet rakstura ipašibas...

Staburag, laikam tomēr nepiekritīšu... Manā izpratnē sievietes būtība ir laist pasaulē pēcnācējus. Bet vecmeitas statusam tas nu nekādi nepiedien...

staburag... a ja atraitne?
Ar ko tad atšškiros tagad no vecmeitas?
Viena tik un tā!?

Pašpietiekamība... tiku domājusi, ka tas ir tāds iekšējs līdzsvars sevī, kad nav baigi svarīgs družku foniņš uz kura zīmēties un izcelties, nav vajadzīga apkārtēja burzma, kad nerīt panikā no tā, ka esi kādu laika sprīdi viens, ka tas nedzen diskomfortā, ka Tu proti šo laiku izmantot sev tīkamā veidā. Kad nav vajadzīgi nemitīgi apkārtējo vārdiski apliecinājumi tam, ko zini pati- ka Tu esi pietiekami gudra, forša, izskatīga. Tātad- par sevi pārliecināta...
Jūs ar savām dažādajām definīcijām esat mani apmulsinājušas...

Es saprotu ja skatās sringri pēc teorijas, ka vecmeita ir sieviete kas netikusi pie vīra... tātad neveainīgas... kaut kādu rakstura pazīmju pēc vīrieši neved viņas pie altāra pat līdz gultai nē ... un to es saucu par statusu... bet tā kā sieviete ir ļoti izmainīga, var gadīties, ka kaut kāda dzīves posmā sieviete kaut gan ir precēta/ šķirta vai kļuvusi par gudru ar savām patstāvigām galvassāpēm un augstiem morāles principiem (, nu, ka tā var, ko par mums cilvēki padomās... Ne-e... es tā negribu, tas nav smuki... mēs neēsam dzīvnieki... Nēkauņa!!!) vai vīru novedusi līdz bankrotam un morālajai krīzei... tādad ir izmainijusies raksturā... un to es saocu par rakstura īpašibu... un vēl Humoram - es pat domālu, ka šādai paspietiekamai/ vecmeitai pat jau vipratoru nevajag... Viņa pārtiek no augstiem morāles principiem un dzejas...

...
... Tā nav intresantā tēma, par to tēmu labāk nerunāsim... ne, ne, nēēēē ... nevajag..

Ļoti smieklīgas te dažas pašpietiekamības definīcijas Sevišķi no vīriešu puses

nella |... paldies Tev... vismaz kāds Te par mani garšīgi pasmejās... tik tiešām paldies, uzreiz var redzēt - labi audzināta... pamatā man jau šeit vairāk kož... līdz kaulam mēģina iekost...

opā... ! pirmās divas pienenes pļava ieraudziju... kas te pagājušo gadu gribēja mīlētie pienešu lauka... ? Iznomāju...

versija... pilnībā piekrītu... apmierinata ar sevi, dzīvi... nodrošinata... utt...

Viena mana kolēģe meklēja, meklēja, līdz 50 gadu vecumā aizprecējās uz Vāciju. Ja nu būtu lielā mīla, kāpēc ne ? Viņa mēdz daudzināt, ka nekā nespēj būt viena. Es to īsti nesaprotu, laikam būšu pašpietiekama.Varu iztikt arī nemeklējot. Cita varbūt ir arī viena un nelaimīga, ja tā nav pašas izvēle. Ko te runāt par modi... Zināms taču, ka sieviešu pie mums vairāk, bet tāpēc tak neraudāsim. Un īgnai nebūt nav jābūt. Ir jau arī īgnās, kas dzīvo no morāles principiem, ir redzētas.
Starp citu, vai šeit ir pašpietiekami vīrieši ?

Jocīgi. Tiek runāts par sievietes pašpietiekamību(man jau ar tas liekas vairāk koķets jēdziens) .Kāds sakars te ar vīrieša piesaukšanu?

Vai vīrieši nemēdz būt pašpietiekami ? Interesanti, vai tā var teikt tikai par sievietēm ?

Mēdz. Tik viņu pašpietiekamības kritēriji ir citi. Viņi lepojas ar to, ka paši māk veļu iemest automātā un rolton paciņu uzvārīt. Nu, varbūt pārspīlēju, bet ir gadījies šitādus variantus sastapt.