Ref. <draciinija> Maza man pieredze kas Latvijas augstskolās notiek, bet kopainu redzu tādu, ka valsts finansējums specialitātēs, pēc kurām mazs pieprasījums Latvijā tuvākos 10 gadus, ir vismaz nesaprātīga rīcība.
Specialitātēs, kur nav pieteikami stipra mācību bāze - ir vai nu jāslēdz vai arī krasi jāuzlabo kvalitāte.
Ir pilnīgs absurds, ka bakalaura līmenis spēcīgā augstskolā sakrīt ar maģistra limeni citā.
Ja saprotu pareiz, i Ķīlis grib šo absurdu likvidēt, un finansēt tās programmas, kas dod rezultātu starptautiski salīdzināmos līmeņos.
Te gan piebilde, ka citviet jau nav labāk kā Latvijā.
Bij man iespēja salīdzināt dažas no tām uz rietumiem no Latvijas... reizēm palielas šausmas.
Stradiņos medicīnas kurss krietni ieliek vienai otrai rietumeiropas medicīnas programmai. Tik pasniedzēju andļu valodas zināšanas ir vietumis... nu tā, teiksim, pavājas

ja ar augstskolumacibu programmam te var apjukt kur staties macities, jo macibu maksa ir augsta un tad ir jadoma par sekam kas jauniesus kas macas ar banku kreditu apkrautu nakotni, jo tur jau aug procenti, un vai bus darbspec studijam, rakstos ir minets ka tas vertejums ir nepareizs, un kam ticet!?

Par nākotni patiesi visu laiku jādomā, bet tas jādara pašam studētgribētājam. Neviens cits viņa ādā nevar ielīst.
Un ticēt var tikai sev... :>)

Daudz augstskolu studenti uztur ar savām mācību maksām un attiecīgi par to, ja kaut drusku pacenšas, saņem arī diplomu... kuru segums ir tāds kāds ir...

Beidzot viens kārtīgs vecis pieķēries tam darbiņam, kas 20 gadus atpakaļ jau bija jādara. Lai tak strādā, nav ko ņerkstēt atkal un blusas skaitīt...

Es arii atbalstu Robertu Ķīli . SEN bija laiks to midzeni iekustinaat.
UN domaašu visu to labaako lai viņam veiktos.

Nekārtību ir ļoti daudz un, lai varbūt ne no pareizākā sāk Ķīlis, tad tomēr kaut ko kustina. Kā var notikt, ka cilvēks pabeidzot vispārizglītojošo skolu /ģimnāziju ar labu reitingu, vispārizglītojošo klasi/, augstskolas pirmajā kursā saskarās ar 100 skolā neiemācītām lietām, kuras viņam it kā jāzina? Tad tomēr kaut kas nav kārtībā ar šīm skolu programmām.
Par augstskolām vēl sāpīgāk. Maksas pasākums. Samaksa par semestri. Bet nedēļa lekcijas ir 3 pilnas dienas/tās gan var būt izstieptas arī ap visām 5/. Tad kam ir vajadzīgi tie 5 semestri? Lai vairāk pelnītu?
Nerīmējās tas viss . UN kādam jau ir beidzot jāsāk kaut ko darīt.

revolucionārā pārliecība ir laba lieta, ja tā neskar izglītības sistēmu. Domāju, ka sistēma ir jāmaina no pirmsskolas/sākumskolas un tad "step by step". Tagad sanāk, ka reformēs visu un uzreiz, bet ko lai dara tie, kas tiek iepazīstināti ar spēles "jaunajiem noteikumiem" puslaika vidū? Vispār’, man šķiet, ka šajās reformās trūkst sistēmas... vien haotiska vienšūņa kustība ūdens pilienā.

Arī tādi mēdz būt sākumi...

... arī tā mēdz pazust paaudzes:((

Kā tad. Tiklīdz kāds sāk strādāt, tā sprunguļi atkal lido... Redzējām kā 20 gadus jau "step by step" te muļļājās bez rezultāta.

Pie tā, kas te ir noticis, Ķīlis ir vismazāk vainīgs, ne viņš te visu likvidēja un prihvatizēja... jaunajiem ministriem nākas to putru strēbt. Un es nudien neatceros nekā ievērības cienīga, ko būtu paveikuši, nu kaut vai pateikuši līdzšinējie izglītības ministri... izņemot - ’nauda seko skolēnam’, kas līdzēja slēgt daudz mazo skolu... tā vēl vairāk palielinot plaisu starp mazāk apdzīvotām vietām un centriem, bet citādi visu laiku ir slēpots pa vienām iebrauktām sliedēm.

pienenīt, pirms vērības cienīgu darbu saukšanas nebūtu slikti, ja kāds (IZM sistēmā strādājošie taču var? jeb slabo?) nosauktu visus iepriekšējos ministrus (un pareizā secībā).
Bet Ķīlis ķīlē no aplamā gala: pirms ierāpšanās krēslā vajadzēja darba laikā aiznaglot zināmā Vaļņu ielas nama durvis un to uzlaist gaisā (jeb ar dihlofosu... )
resp. kamēr vieni un tie paši klerki tupēs savos krēslos jeb savstarpēji rotēs (un šajā gadījumā pārsvarā no skolām izsvilptie, bērnu priekšā neizturējošie), nekas īpaši nemainīsies.

Atbalstu R. Ķīļa idejas gan par augstskolu reformām, gan skolām u.tt., bet... šis bet ir visai sāpīgs. R. Ķīlim nav liela viņa ideju atbalstošas un rīcībspējīgas komandas, jo tam nāktu līdzi "silto krēslu" zaudēšana. Kā var mazā Latvijā būt 37 augstskolas (+apm. 30 privātās) ar budžeta grupu finansējumu ar gandrīz 1000 programmām, kur daudzas no tām dublējas. Piem. ekonomiku (ar dažādiem novirzieniem) māca gandrīz visās augstskolās kurām nav praktiska pielietojuma, tāpēc tāds "speciālists" biežāk ir bezdarbnieks vai zema līmeņa darbinieks. Diemžēl: 1. augstskolu programmas (izņemot medicīnas, kultūras akadēmijas, konservatorijas) ir maz saskaņotas ar valsts ekonomiskās attīstības virzieniem;2. nav izstrādāti valsts attīstības virzieni un augstskolas nezin uz kuru pusi virzīt savas programmas;3.ir ļoti novecojis (naturālā izteiksmē) mācību pasniedzēju līmenis, jo katrā augstskolā uz pirkstiem var saskaitīt pēdējos 5 gados doktora grādu ieguvušo skaits;4. ir izveidotas ap 180 pilnīgi nekam nederīgām programmām, lai tikai būtu studenti, kuri maksā un veido pasniedzējiem nepieciešamo noslodzi;5.daudzās programmās nevar nokomplektēt studentu grupas, jo ir iegūtas vidusskolas izglītība ar milzīgiem robiem (tehniskajās specialitātēs stājas bez matemātikas un fizikas u.tt. zināšanām) un "izlido" students jau pēc 1. semestra; augstskolu programmu akreditācija notiek pēc principa "es-tev, tu-man";6. netiek pārņemta Rietumu pozitīvā studentu uzņemšana (sertificēta maksa, stingro eksāmenu balles sistēma, studentu pilna noslodze u.tt.); 7. būtībā Latvijā ir stipri jāsamazina augstskolu skaits, bet jāpalielina profesionālās izglītības iespējas; 8. jālikvidē greizā vidusskolas izglītības sistēma, kad skolnieks izvēlas vieglāko ceļu u.tt.
Planšetdatoriem skolās ir jābūt un nav tik svarīgi, lai būtu jaunākais modelis, jo jāiemāca saprašana par datoru. Izglītības jomā būtu jāveic ļoti daudz reformu, bet ne visu uzreiz... pakāpeniski un jāizstrādā konkrēta un loģiska sistēma. Līdz šim bija tikai tukšas runas... uztraucas jau tie, kam ir ko zaudēt.

Piekrītu.
Tik graut nevajag, bet ravēt.
Valstij pat nav iespējams prognozēt speciālistu vajadzēšanu, bet tomēr budžeta piešķiršana ir kaut kas arhaisks, ja nerunā par valsts infrastruktūras un pašas valsts funkciju nodrošināšanu. Savukārt, speciālistiem, kas strādā valstiski vajadzīgos darbos ( piem. medicīnā), ik gadus noraksta no atmaksājamā kredīta 95%.
Vidējā izglītība jāsavirza ar augstskolu prasībām. Tie skolēni, kas neiztur skolas prasības, nav izlaižami no vidusskolas ar pozitīvu sekmju dokumentu.
Plašāk jāattīsta koledžu tīkls, lai nebutu tik milzīgs augstskolu absolventu daudzums, bez cerībām iekļauties darba tirgū atbilstoši specializācijai

piektdienis



Vajag mācēt informāciju meklēt internetā!


http://izm.izm.gov.lv/ ministrija/vesture/pec- kara.html


Visu jau paspēja nojaukt Piebalgs.

tik daudz visaadu suuda papiiru, cik tagad jaaraksta skolotaajiem, nevis lai ljautu veikt tiesho uzdevumu -maaciit bernus, nav dzirdeets nekad ieprieksh..

atkal-salda
nosauktu visus iepriekšējos ministrus (un pareizā secībā).
nemāk informāciju sameklēt internetā tikai galīgi āmuri. prast vajag novērtēt informāciju. jo (revelācija no ex kolēģes (kad man vēl bija gruzčika darbs) - maketētājas, kilobaitus neatšķira no terabaitiem, ko Pīslis labājās, nesaprata, ja ko maketā bija stundas vai divu garumā nogavņījusi, tā vietā, lai ņemtu "revert to saved", atkal stundu vai divas krāmēja visu atpakaļ un nedēļu darīja, kas man paņemtu pāra stundas, bet revelācija sekojoša - ja reiz internātā viss ir, tad kāds takš to visu tur ieliek! a ja duriks ielicis! :( ar šādiem faktiem jau parasti šmaukšanās nav, bet bazārs laikam par to, CIK un kurus, ja, izglītības ministrus vispār esam pamanījuši.

Vidusskolu beidzot, vajadzētu zināt 3 svešvalodas.
fufelis! pamatskolu sākot, vajag prast 3 svešvalodas un zināt vismaz ašpadsmit! saprotams, jātura prātā, ka 3-4-5 gadu vecumā bērni neizrāda īpašu interesi par transcendentālo meditāciju, paramagnētismu, sociālantropolōģiju un komparatīvo lingvistiku.
Ķīlis vismaz pasaka "who’й is who’й" un neklana uz no sovdepa laikiem ieviesušamies Ļepeckas paidagōģiju.