Apšaubāms jau tas viss bija no paša sākuma- izdomāja kaut kādus mistiskus, nesavienojamus kritērijus pēc kuriem vērtēt un tagad paši priecajas, ka izdevās diesgan daudz programmu pec tas izsvītrot!

Manai paziņai bija doma sīcim(10 g) pirkt planšeti.
Ieteicu to labāk nedarīt.Tās pašas planšetes ir pārāk zaļas.Tas viss varētu būt netālā nākotnē.
No vienas puses Ķīlis ir malacis, ka ledu ir sakustinājis.Bet no otras puses viņa iecere no 2014 gada sākt ieguldīt piķi planštu ievienašai skolās, kuru izmaksas varētu būt~20 mil.ls-man liekas nedaudz neapdomāta.
Tak tagad pēc gada jau modeļi noveco.

Ķīļa reformas kopumā raksturo viens vārds- haoss.

Ar tādu halturēšanu/paviršību un haotismu, kāds šobrīd Ķīlim, to reformēšanu pat nedrīkst darīt. Ķīli varētu turēt nelielā, drošā attālumā par ideju ģeneratoru, bet secīgi -- step-by-step -- Ķīlis reformēt neko nav spējīgs: tas pats iemesls nespējai kā "profesora" Ķīļa zinātnisko publikāciju trukums -- pašreklāmists un skaļrunis, kurš nespēj secīgi, disciplinēti, atbildīgi strādāt.

Premjeram vajadzētu laikus attapties un pavērtēt demisijas pieprasījuma iespējas, -- tik daudz varas (un naudas!) mērkaķim ar granātu uzticēt nedrīkst.

Ja Ķīlim ļaus ieviest haosu, kas viņā pašā, arī AI/augstākās izglītības sistēmā, studētgribētāji jau nākamruden tesīs prom no ši bardaka vēļ lielākā skaitā nekā līdz šim.
Un gribēšu nākamruden redzēt, kur un kā izpaudīsies to cilvēku/politpersonu atbildība, ja Ķīļa bardaks tiks palaists pašplūsmā/Ķīļplūsmā. Ja vēlies kaut ko reformēt, citus mācīt un sodīt ar naudas atņemšanu, pašam jābūt labākam par tiem sodāmajiem/mācāmajiem.

Vēl -- ne tikai par planšetniekiem. Vienubrīd Ķīlis gribēja ieviest maksas augstāko izglītību, studētgribošos iejūdzot/piekniedējot pie valsts ar studiju kredītiem. Arī planšetnieku iegādei vajadzēs kredītus, -- valsts un/vai vecāku naudu, tos pašus vismaz 20 miljonus, kas, kā jau Satan-s norādija, nav ilglaicīgs ieguldijums, jo naudas tēriņs jau pāris gados zaudē jēgu, -- gan maksas augstizglītībā, gan planšetnieku pirkšanā man aizdomas uz tādu pašu baņķieru/banksteru/piķa gangsteru lobēšanu ka premjera Dombrovska un finansu Vilka attiecības ar zviedru pensijfondiem un bankām.

Neticu "trakā profesora" Ķīļa "naivajam" reformismam.

Tieši šorīt ar kolēģi, kas savulaik cietvielu fizikas institūtā ilgi vērojis visus tagad zināmos politikas fiziķus, sākot ar Godmani un Repši, vienojāmies līdzīgā viedoklī par augstāko izglītību: sistēma ir jāmaina un jāpurina noteikti, bet Ķīlis gan nav spējīgs to izdarīt. Vairāk malkas -- pat vairāk neka tagad! -- Ķīlis gan ir spējīgs saķīlēt un to nu gan mums nevajag pilnīgi noteikti.

4x4!
hmm
Es iztikšos nedaudz īsāk.
Nu piekrīti man, ka mainīt vienu zobratu pulksteņa mehānismā ir visai normāls pasākums.(tā tas bija līdz šim)
Bet ja pulksteņmeistars pasaka, ka viņš ir jāizmet!?
Nu smagi.(šajā gadījumā stulbi)
Kam piekrītu?
Tam, ka valkstij vismaz sākumskolās ir jānodrošina skolniekus ar visiem "pribambasiem"(darba burtnīcas, mācībugrāmatas ..) (20 mil.ls)
A tad jau redzēs.

Redzēs. Es, savukārt, neticu, ka te kaut ko var mainīt step by step. Nopietni. Ja es paklausos birokrātiskā muldēšanā, man zosene metas un rodas neapgāžams viedoklis, ka tik pie runāšanas arī paliks. To step by step neviens netraucēja darīt visu laiku.
Es negribētu gan piekrist, ka Ķīlis lobē kaut ko, viņam tak šīs amats nav pie dibena pieaudzis. Redzējis kā ir pasaulē, pats strādā starptautiskā komandā, grib kaut ko riktīgi mainīt. Metodoloģija, par ko te plēšas, es domāju, ka daudzi nemaz to neizprot un nesaprot, kas tas ir par zvēru.:) Nav tādas izglītības.:)

Muks uz ārzemēm. Mūk tagad, muks tad. Ja grib pavērt sev karjeras iespējas, muks. Visiem te labu darbu pietrūkst.
Kāds būs rezultāts, grūti spriest.

Satan, mums te tos zobratus pa vienam vien mēģīna mainīt:

"EK pārstāvis Emanuels Vallens: Briselē nav vairs īsti pieņemts teikt «dzimtene». Tā vietā tiekot lietots neitrālāks vārdu salikums «valsts, kuru pazīstu vislabāk» (the country I know the best)."

Ak, dies! Kuda mir kaķitsja? :( Dzimtene teikt nedrīkst, māte un tēvs teikt nedrīkst, jāsaka vecāks nr. 1 un nr.2, Kārļi pārtop par Karlīnām un Rūtas par Rihardiem jau bērnudārzā...

Par planšetdatoriem- laikam jau viens no skaļākajiem izgājieniem. Nedom’ju, ka tiem būs garš mūžs.
Bet to, ka katrā mācību kabienetā ( nu, labi- ne katrā, bet daudz vairāk) vajadzētu datorus ar interneta pieslēgumu-tas gan). Skolēni, kuri it kā draudzējas ar internetu un datoriem, tomēr nemāk izdarīt tik elementāras lietas, kā atri sameklēt informāciju internetā. Vissmaz savā mācību priekšmetā izmantotu ļoti bieži.

Ir pluss- ir noņemti tematiskie plāni- ja vienai klasei tēmas apguvei pietiek ar vienu stundu, tad citai vajag 2 stundas. Ja jūtu, ka skolēni nav gatavi pārbaudes darbam, tēmu varu pastiept. Un nenāks nekādas dumjas komisisjas un nevilks līdzi ar pirkstu tematiskajā plānā, salīdzinot ar to, kas rakstīts žurnālā.

Programmas un standarti- K’vienmēr viss tiek darīts no nepareizās puses. Samazināsim stundu skaitu, bet programas un standartus nemainīsim. Lai skolotāji domā, kā ar to visu tikt galā.

Izveidosim standartus, ieviesīsim no nākamā gada, bet mācību grāmatas un citi materiāli būs tikai pēc 3 gadiem. Skolotāji- domājiet, kā un ko mācīsiet- jums taču tik daudz maksā par gatavošanos stundām- ja nemaldos, tad apmaksātas tiek veselas 5 minūtes...

Atļausim skolām pašām izvēlēties, vai mācību priekšmetus mācīsim ar 1, 2 vai 3 stundām nedēļā, bet eksāmeni un citi pārbaudes darbi būs vienād, neatkarīgi no stundu skaita.

Pārcelsism uz nākamo gadu jebkuru skolēnu, jo nesekmīgie mūsu valstī nedrīkst būt. Ja skolēns nemācās- vainīgs skolotājs. Ja nenāk uz stundām- vainīgs skolotājs. Ja neapmeklē konsultācijas- vainīgs skolotājs.
Ērts vaininieks jebkurā gadījumā...


Pārmaiņas neapšaubāmi vajadzīgas.
Samazinot standartā ietvertā prasības, bet veltot vairāk laika zināšanu un prasmju nostiprināšanai, radošuma attīstīšanai, pētnieciskajiem darbiem...

Diemžēl augstākā izglītības studijas ļoti daudzās Latvijas augstskolās ir zemā līmenī. Man bērni ir studenti tāpēc varu tā teikt. Un ir tā ka jaunieši bieži vien pēc pirmā gada pamet studijas, jo saprot to bezjēdzību... un aizbrauc no Latvijas. Tie kas ir tikuši budžeta vietās vēl kaut kā novelk tos studiju gadus un būtībā atbalsta šo bezjēdzīgo izglītības bezmaksas iegūšanu papīra pēc. Manuprāt ja izglītība visiem būtu par maksu... šāda sistēma vienkārši nevarētu pastāvēt.
Par planšetdatoriem... nu man gan nav žēl lai cik tas maksātu. Es tikai priecātos, ja mēs kā vecāki būtu vieni no progresīvākajiem varbūt pat pasaulē.

Man šajā dzīves posmā ar studēšanu un izglītību ir visai maza darīšana (mazmeita iet skolā, bet tas jau cits stāsts). Es tā īsti nesaprotu, ko nozīmē studijas ir zemā līmenī? Pēc manas visdziļākās pārliecības augstskolas diploms ir tikai pirmais solis ceļā uz profesijas iegūšanu, galvenais ir prakse. Tikai tad, kad cilvēks sāk strādāt konkrētā darba vietā, viņš vispār apjēdz, ap ko lieta grozās. Jā, ir labi, ja ir kaut kāds teorētiskais pamats, bet visu nosaka prakse, cik ātri cilvēks ir spējīgs iejusties darbā, cik ātri viņš apjēdz, kas vispār jādara, un tamlīdzīgi. Es pati to esmu izbaudījusi uz savas ādas, tāpat arī mani bērni un vēl ļoti daudzi cilvēki, kurus es pazīstu. Ar to es negribu teikt, ka reformas nebūtu vajadzīgas, vienmēr var būt labāk, bet es tajā Ķīļa jautājumā neesmu īpaši iedziļinājusies.

... taapee, nevajag izveeleeties zemaakaa liimenja augstskolas, bet re-izdeviigi... papiiriits, diploma veidaa tiek ieguuts taapatvien, nemaacoties... ..un... budzhetnieki, tieshaam maacaas, un kaut ko iemaacaas ar... vaavuljnieki izlido pirmajaa semistraa... kaut arii vidusskolas eksaameeni nokaartoti A B liimenii...
domaaju, ka labi iestraadaataa sisteema noveco... jaaiet dziivei liidz, lai gan tas jaadara apdomiigi..

Piekrītu, Junona, ka tikai prakse dod īsto pamatu. Bet ir profesijas kurās arī teorijas apguve ir būtiska. Un ja ir jāmaksā apmēram pusotra tūkstotis latu gadā lai apgūtu to, kas sen jau ir novecojis... tad kam tāda augstākā izglītība? Kāpēc sabiedrība par to nevarētu runāt un protestēt. runa jau nav par privātām augstskolām, bet valsts finansētām. Ir profesori, kas nu jau 50 gadus lasa vienu un to pašu. Ķīlis protams ir haotisks, bet nu ja salīdzina "runas sievu" Druvieti, tad es labāk par radošu haosu, nevis padomiski diktētu demagoģiju, ka Latvijā austākajā izglītībā ir vis kārtībā.

Jana> bet kāpēc no budžeta jāuztur šīs kā tu saki:... nevajag izveeleeties zemaakaa liimenja augstskolas, bet re-izdeviigi... papiiriits, diploma veidaa tiek ieguuts taapatvien, nemaacoties"’.????

febe..nu jebkuraa gadiijumaa no budzhetniekiem pieprasa vairaak, taapatvien cauri nelaizh... lai kaada augstskola buutu nebuutu... budzhetnieki simuleet nedriikst, ja kaarteeja semestraa neveelas atvadiities no iesaaktaa...

Febe, es nesaku, ka teorija ir nebūtiska un es neaizstāvu pašreizējo izglītības sistēmu, it īpaši tāpēc, ka es tiešām nezinu, kas tur notiek. Es tikai domāju, ka studijas augstskolā nav obligātas, tātad, ja students ir izvēlējies studēt, tad viņš nevar gaidīt, ka viņam visu mācību vielu kāds profesors ar karotīti ielies mutē. Ir jāstrādā pašam. Pie šodienas informācijas iegūšanas iespējām ir vajadzīga tikai gribēšana kaut ko darīt. Nu vairs nav dienām jāsēž bibliotekās, kā mēs to savā laikā darījām, pietiek ar pāris peles klikšķiem :) Un ir jau arī jomas, kurās pa šiem 50 gadiem nekas īpašs nav mainījies. Nu kaut vai, piemēram, latviešu valoda. Kā to mācīja manā laikā, tā droši vien māca tagad :))) Protams, arī mācībspēkiem ir jāprot interesanti stāstīt un aizraut studentus, bet tā tas ir bijis vienmēr :)

... ne tikai latvieshu valoda, arii mediciinaa, manupraat, tas pats..jo cilveeku organi taksh nav mainiijushies pa shiem gadiem, vai kljuudos.?... ..tehnologjijas jaaa, bet tas jau cits jautaajums...

Es esmu par. Beidzot kāds kaut ko grib arī darīt, ne tikai krēslu vai bikses deldēt. Nepatīk tiem, kuru vietas vai maciņus tas skar. Varbūt arī man kādreiz tieši tāpēc nepatiks, bet es nevaru neatzīt, ka, no valstiskā viedokļa skatoties, pareizi vien būs. (Liriska atkāpe: Bet valsts nav Saeima un valdība. Tie esam mēs visi. Un valsts naudasmaks nav mistisks maiss, no kura grābt, bet mūsu pašu tur ieliktā nauda.)

Par augstskolām: mazai valstij tik liels skaits augstskolu!!! Vai mums ir tik daudz jauniešu, kas tik labi beidz vidusskolu, lai spētu iegūt augstāko izglītību??? Augstāko. Vai students, kas mācās uz 4-5, iegūst augstāko izglītību? Augstākā izglītība nav tikai profesijas apgūšana. Konkurence - tāda īsta - ir tikai uz tām nedaudzajām budžeta vietām. Gribi vietu saglabāt - mācies. Bet maksājošais students vajadzīgs augstskolai pašai, tad nu cep programmas, lai vairāk studentu.

Ķīlis ir jāatbalsta. Nav ko gaidīt princi baltā zirgā, kas visu pareizi izdarīs. beidzot ir viens atradies, kam ir drosme to purvu ko sauc par izglītības sistēmu (ne tikai augstākās) drusku kustināt un jāļauj viņam to darīt.

Arī es esmu Par Ķīli. Pieļauju, ka viņa metodes nav tās smalkākās, bet nu vismaz nemieru izglītības sistēmas dārziņā viņš sējis ir. Un sen bija laiks. Beidzot ir Ministrs, kurš runā to ko domā, ne tikai atkārto vispārējas, jau gadus 10 atpakaļ dzirdētas frāzes. Viņš vnk ir jaunas paaudzes ministrs, ne marionete...