Par planšetdatoriem- laikam jau viens no skaļākajiem izgājieniem. Nedom’ju, ka tiem būs garš mūžs.
Bet to, ka katrā mācību kabienetā ( nu, labi- ne katrā, bet daudz vairāk) vajadzētu datorus ar interneta pieslēgumu-tas gan). Skolēni, kuri it kā draudzējas ar internetu un datoriem, tomēr nemāk izdarīt tik elementāras lietas, kā atri sameklēt informāciju internetā. Vissmaz savā mācību priekšmetā izmantotu ļoti bieži.
Ir pluss- ir noņemti tematiskie plāni- ja vienai klasei tēmas apguvei pietiek ar vienu stundu, tad citai vajag 2 stundas. Ja jūtu, ka skolēni nav gatavi pārbaudes darbam, tēmu varu pastiept. Un nenāks nekādas dumjas komisisjas un nevilks līdzi ar pirkstu tematiskajā plānā, salīdzinot ar to, kas rakstīts žurnālā.
Programmas un standarti- K’vienmēr viss tiek darīts no nepareizās puses. Samazināsim stundu skaitu, bet programas un standartus nemainīsim. Lai skolotāji domā, kā ar to visu tikt galā.
Izveidosim standartus, ieviesīsim no nākamā gada, bet mācību grāmatas un citi materiāli būs tikai pēc 3 gadiem. Skolotāji- domājiet, kā un ko mācīsiet- jums taču tik daudz maksā par gatavošanos stundām- ja nemaldos, tad apmaksātas tiek veselas 5 minūtes...
Atļausim skolām pašām izvēlēties, vai mācību priekšmetus mācīsim ar 1, 2 vai 3 stundām nedēļā, bet eksāmeni un citi pārbaudes darbi būs vienād, neatkarīgi no stundu skaita.
Pārcelsism uz nākamo gadu jebkuru skolēnu, jo nesekmīgie mūsu valstī nedrīkst būt. Ja skolēns nemācās- vainīgs skolotājs. Ja nenāk uz stundām- vainīgs skolotājs. Ja neapmeklē konsultācijas- vainīgs skolotājs.
Ērts vaininieks jebkurā gadījumā...
Pārmaiņas neapšaubāmi vajadzīgas.
Samazinot standartā ietvertā prasības, bet veltot vairāk laika zināšanu un prasmju nostiprināšanai, radošuma attīstīšanai, pētnieciskajiem darbiem...