... tikko ienācu iekšā kapiju pastrēbt un palasīt gudros
viedokļus... visu rītu dedzināju pērno kūlu... tiesa gan - nelielos laukumiņos un gravu nogāzēs, kur tāpat er traktoru nenopļaut... man zemīte ļoti kalnaina, un šajās stāvajās vietās ganās mani lopiņi... bet šamie takš par slinkiem, lai tādu rūgtu lakstu kā piem. alksnis, nograuztu paši... tāpē manC ņem krūmgriezi un katru 2.-3. gadu šiverē pa šiem slīpumiem un lauku malām, lai sakoptu tos... bet caur to veco zāli jau neredz ko dara, tāpēc i pirms darba, to nodedzinu... tas paC arī tur, kur iepriekšējos gados izzāģētās alkšņu plantācijas - kamēr celmi nesatrūdēs, tur ar traktoru pļaut nevar... un ar rokām tos manus 100 ha neappļaut... jā, dedzinu pērno zāli arī citās vietās... uzreiz pēc sniega nokušanas, kamēr tajā dzīvība nekust... un Dabas daudzveidība pie manis ir kā reti kur iekš LV... zinu, ka nesvilināšu lielos laukus... bet mazos stūrīšus uguns palīdz sakopt... vien, ar galvu jādraudzējas...
... un mani vienmēr ir fascinējušas šīs cilvēciskās pēršanās par lietām, kurām daža savu kategorisko viedokli ir guvusi vien skatoties TV...