ā, piedod, es sapratu, ka pati taisīsi. bet varbūt uztaisi, ka šie kaut ko nesalaiž šķērsām.

Satan, man ir veseli 10 foto manā profilā, ej un skaties Un mani var atpazīt, nevienā tautas tusiņā neviens nav kļūdījies

Saulev ! Tad jau mums sakrīt . Es varu arī bez bildēm, lai skan mūzika, kas izsaka manu būtību . Un bez lielām runām . Kas atnāks tie jau zinās . Un nav ko stāstīt par grūto bērnību .

Vot negribu lai kautkas aiz manis paliek, patīk aizejot nodedzināt visus tiltus aiz sevis..:))

Merkūr tev grūta bērnība bija,
Man gan nē un dzīve kā seriāls filmu taisīt var

maigon, nesatraucies-to tav dīķi aizbērsim... ja nav, ta nav...

vaiiii..iedomājos saules dzīves seriālu... (sāku krākt..)

tā apstājos pie 8.lapas, tad lasīšu velā tālāk, tagad pardomas... nevares vairs normāli jūrā peldēties, ar domu, ja netīsām ierijas ūdens malks, tad tur vai kādu no tautiešiem norīt... traki, pilna jūra dvēselišu...
Okei, gudrinieku, tātad es nedomaju ka visa dzīve tikai Rīgā(satanam mēle), bet tiešām nezinu, vai citur Latvija ir krematorijas, jo tā būve nav parasta katlu māja, piedodiet, tatad tagad zinām, kaVentspili ir, okeij, bet Latgalē kā sastāv????

Maigonj, Tu jau, varbuut, ij nejutiisi, ka aizej.

desperados - jūra būs pilna miesiņu, ne dvēselīšu. tās būs tikai mirstīgās atliekas.

Desperados, Latgalee vieteejaa krematorija- uz saarta.

vēl ja gadienā dzīvošu kur citur, gribu, lai mani apglabā mūsu pašu zemītē Latvijā

despi... jūrā, dažs labs peldot ar pačurā... kad peldi, muti ciet:)

ja jūs zinātu, cik man šis temats pašlaik aktuāls... un vispār lai nopietna un es pat teikšu svariga joma ir cilvēku godīga aizvadīšana no šis saules citā... un te jūs, jaukie, pat smiedamies neesat tēmu piesmējuši... ekk, ka manis klāt nebija, but savu vārdu sacījusi, būt ansambelī pieteikusies par nošu pāršķīrēju, jo dziedāt Hmm-nespēju jums to nodarīt, lai nelaiķis jau beigts tak tas arī noteikti sāktu nepatikā viebties...

desp, katrs jau esam kādu mīļu un tuvu izvadījuši.. kā gan tēmu piesmiet, ja mīļums uz visiem aizgājušajiem. mana tēta bērēs tik daudz smieklīgu gadījumu par viņu atcerējāmies un arī sen neredzēti radi stāstīja. bija mīļi. bet par to viebšanos - pirms nāves tētis dikti plānoja savas bēres, juta, ka ilgi nevilks. un tad man teica: tu, meit, pie zārka vari runāt vai nerunāt, kā gribi. bet labāk stāvi klusu, citādāk mēs i tur tai svinīgā brīdī saplēsīsimies.

Man ar jaunedēl uz bērēm jāiet, vakar bēdīgu ziņu saņāmām. Bet cilvēks godam ilgu dzīvi nodzīvoja, un arī atstaj ko aiz sevis. Protams žēl, bet arī es tā gribētu.

chikitos, es kā kalnietis mūžam dzīvais... :))

gaarsa slepkava!!!!Dīķī zivs dzīvo un uz katras nakolka ar manu vārdu..:))

vīramate- lai miers viņas dvēselei-jau pati laikus bija pieteikusi, kontaktus uzņēmusi, kura muzikante viņai vijoli spēlēs, kura teiceja runu turēs. Tagad bērni paklausīgi to visu izpilda. jā un par kleitu runājot- tas arī bija jau gadiem smuki sapakots, ko gribēja sev redzēt mugurā... pedējā gaitā... veci cilvēki vispār ir apdomīgi un prātīgi, viena daļa... par sevi negalvoju... es varu piemirst i to i šito, i pie aiziešanas ar kaut ko varu šķērsām nodarīt... varu pat piecelties jau tad kad bērētāji visu samaksājuši un noorganizējuši.

Ha, ha!!sasapņojušies kā glabās, noslaucīs visus no zemes virsas vai sadegsim kopā ar šo bumbu ka ne viens marsietis pat nepamanīs..:))