Protams, ka ietekmē!
Pēc manis paliks telefona nummurs, kurš vēl ilgi zvanīs...

Plānotāju ar neskaitāmiem identifikatoriem, parolēm un PIN kodiem

atmiņas par kopā pavadītiem siltiem un priecīgiem brīžiem.. iespejams ari skumjas...
nu bus jau ari kaut kas klausāms un lasāms..

Labs ir..:-))).Sāksim ar humoru un tā lēnam tiksim pie ka nopietna... (varbūt)

Nesaki vis Tas ir ļoti pat nopietni

Kā mums to zināt ? Tas būs palicējiem jājautā.Mēs domājam, ka paliek kas viens, bet izrādās, tas ir kaut kas cits.

Bet, ja runājam par "atmiņas.. skumjas.." Nekad neesmu sapratusi tos apgalvojumus. Kāda starpība nomirušam, ko domās pakaļpalicēji? Ja reāli. Tak ne zinās, ne jutīs. Tas jau nenozīmē, ka dzīves laikā jāsastrādā cūcības, bet... nomirsi un nomirsi. Un būsi beidzies. Un tie pakaļpalicēji savu dzīvi dzīvos. Viņi būs paši par sevi. Nevis kāda turpinājums.

Mirušajam nekas, labi. Bet palicējiem kaut kā pietrūks...

>versij, domāju, ka cilvēkam tas ir vajadzīgs, lai aizietu ar mierīgu sirdi bez mokām...

Tikai ne mantu.

Nezinu, Alan, neesmu vēl sataisījusies uz miršanu. Domāju, ka pie normāla prāta, skaidra saprāta ( un mierīgas sirds ) neviens negrib mirt. Tā tik tāda bla, bla lirika. Svarīgi, lai viss spēj pastāvēt un pilnvērtīgi funkcionēt arī pēc tam.

Varbūt temats ir jāpaplašina????

Jo šādu pieteikumu var interpretēt dažādi...

tas, kas paliks aiz manis, tie ir mani bērni..

Kā tas, ko atstāšu, var ietekmēt manu dzīvi? Tad, kad atstāšu, tad jau dzīve būs beigusies... :)))

Jo manuprāt var skatīt arī tā, kas paliek otram aiz tevis, kad aizej, bet ne jau miršanas nozīmē ... utt.

Nu, Mocci Un kā Tavu dzīvi var ietekmēt kaut kāds otrs un kas viņam palicis, ja tas otrs PATS vairs nav Tavas dzīves sastāvdaļa. Lai domā ko grib.

Versij, :P es par otro daļu vēl netiku skaidrība... man viss lēnām... :)



Es tak vienkāŗši nesaprotu, kas ar pieteikumu domāts un tā brīvi mēģinu improvizēt.

Versija, bet varbūt tas, ko atstāsi, būs tā otrā dzīves sastāvdaļa.

>mocca, piekrītu... temats ir jāpaplašina .

Olīvij, bet to jau es esmu i atstājusi, i izdalījusi. Tāpēc jau nav jāmirī