anksunnamuna | 05.11.2011. - 20:37:52

Nu tā jau laikam ir, ka mēs mužiki tik atklāti savas jūtas neizpaužam(domāju, ka lielākā daļa)
Mātes ir un vienmēr paliks mātes.Tēviem biku savādāk.Ar puišeli man ar ir bijis kara stāvoklis.
No malas skatoties abi kā buļļi.Iespītējās un viss.Taču tas nenozīmē, ka jūtas pazūd.
Kaut gan tagad māte ar dēlu atrodas dažādās valstīs, komunicē viņi ļoti bieži.Ko nevar teikt par manīm.

Mātes pat attiecībās ar dēliem reizem ir greizsirdīgas uz tēviem. Ja man dienasgrāmatā bija labas atzīmes, šai gribējās dienasgrāmatu parakstīt, -- ja bija piezīmes vai ne tik labi rezulti, kā šai gribējās, sūtīja pie fātera. Saškrobējos, -- tikko bija labi rezulti, tā centos paspēt uz parakstu pie fātera: kad būs štruntīgi, tāpat pie viņa dzīs, un, -- vai nu šis kāda miskaste... Muteres egoismu jau izārstēt neizdevās, tomēr -- neizlikos, ka neredzu... :)

4x4.

Jā arī atceros.
Vairāk gan kā kuriozu :)
Beigās jau tai mātei pašai bija jāsmejas, bet fakts kā tāds;)

Manējai pa šo līniju humorizjūtas vēl tagad nav, kaut Vecais jau zem zemes... :)

Vispār tas ir traki.
Nezinu ko darītu, ja sievišķim nebūtu humora izjūtas.
Nu droši vien ka ir, bet tevis aprakstītais tak ir saprotams.
To tak var sagremot un pasmaidīt ;)
/Ja tak dumaju/

Vispar jau šitas drusku pa citu līniju, Marīn Tas tiek darīts ar domu, lai jaunais cilvēks saprot, ka šoreiz sū ir lieli. Ka šoreiz tā pa nopietno. Jo ar niekiem tēvu netraucē.

Satan, cilvēki, kam nav humorizjūtas un kuri nespēj paskatīties uz sevi no malas, protams, ir nelaimīgi... Vecais bija Vecis ar fantastisku šarmu -- pie viņa daudzi vilkās kā pie magnēta: gan palīdzību meklējot, gan vienkārši labu kompānijiu... Visbēdīgāk smieties bija, kad mutere kļuva greizsirdīga pat uz svešu suni, ar ko Vecais iemanījās aprunāties un niknumu šam nodzēst... pat uz viņu spēju sarunāties/sakūkoties ar dzeguzēm, lai tās pilsētniekiem, kas dzeguzi nekad neredzējuši, tuvumā parādītu... -- "ko nu akkal ākstās!"... Un nu šai kompānijā palicis runcis invalīds, ar ko parunāties un par ko rūpēties...

4x4!
Nu tad piekrīti, ka ar to ± īsti kārtībā nebija.

kaut kas šos marina vestijumus kļust skaidraks..
runaju ka dakteris

Jā, tā metode plaši izplatīta, kad mammuķis ar tēvu sīcim piedraud Un liecina tikai vienu. Mammuķis atzīst savu bezspēcību, savas autortātes trūkumu tā vai cita jautājuma atrisināšanā. Bet manuprāt nu ne to, lai mammai labās atzīms un tēvam- sliktās

Dr. Anksunnamuna, -- kāda ta diagnoze būs un ko ārstēsi?

mjaa
Starp citu-autoritāti ir ļoti viegli pazaudēt :)
Pāris muļķīgi gājieni, un viss pazūd kā rasa vasaras rītā.(es runāju par attiecībām)

..izskataas, ka...
mariins4x4... vislaik spurojies pretii un pieraadiijis savu taisniibu-taapee-tik gudrs... pasniedz pukji/

Jana, puķe arī Tev, -- gan cita! Par Tavējo = pa-a-aldies!

Domāju, ka mātei un tēvam ir atšķirīgas lomas bērnu audzināšanā! Kā sieviete, nekad neesmu jaukusies tēva attiecībās ar dēlu, lai paši veido !
Vienu gan Uzskatu, ka tieši sieviete dēlam iemāca mīlestību dot, un pieņemt ! Es nerunāju par just, vai nejust, bet mākslu izpaust fiziski un mākslu pieņemt sievietes maigumu, sievišķību, vājumu ... u.c. tikai sievietei piemītošo... :D
Domāju, ka manas paaudzes vīriešu nespēja (pareizi būtu kauns no:) pateikt un noglāstīt, izpaust sāpes un just līdzi ... Bet slēpties aiz vārdiem "Tas sievietei jāsaprot, ka es viņu mīluja nejūt... tad... " fufelis!!! Mēs par otru zinam tikai tik, cik pasakam ! Pārējo mēs esam izdomājuši!
Nu... īsāk sakot, tieši māte iemāca dēliem šīs īpašibas... Laiks kad teica-dēliņ neraudi jo tu esi vecis, veči neraud ir pagājis!

..nee, nee nepiekriitu-teiktajam ticu vismazaak... :)

Exlibris... kaut kādā ziņā Tev piekrītu un kaut kādā- nepiekrītu. Piekrītu par teorētisko pusi, bet laikam nepiekrītu par metodēm un par rezultātu Bērns mīlestību iemācās redzot savu vecāku attiecības un attieksmi vienam pret otru. Vecāki. Sieviete- vīrietim. Un vīrietis- sievietei. Tas ir pa priekšu un pamatu pamats. Un viss, kas uz šī pamata radies un tapis- to sniedzam saviem bērniem. Bērni ciena, bērni mīl vecākus, bet maigumu, mīlestības izpausmes, gāstus... to vīrietis dēls dod tālak- savai sievietei, savas ģimenes radītājai. Man labāk šitāds modelis.

Nez, vai es vispār gribētu, lai dēli mani uķina un ķuķina. Tās izpausmes es no cita gaidu un sagaidu. Ne no dēliem. Citādi jau var sanākt tas absurds, kad dēls vairāk uķinās ar mamm, kamēr paša sieviete stāv maliņā un nesaprot, kas notiek. Un mammis tik triumfē. Un diktē parādi.

Bet kā jau teicu- tas man tā. un katrs lai dara kā grib.

viens negatīvais piemērs ... atnāk tēvs no darba un ierauga savu puiku sēžam kokā ... Šis sauc - kāp zemē ! Neklausa ... vēl niknāk - kāp zemē, kad Tev saku !!! neklausa ... "Nu pagaidi man, atnāks mamma, tad Tu redzēsi !

nu, ko... praktiski visi vīrieši ir maitas... tā laikam ir visiem zināma patiesība... cik tur mātes, cik tēvi iesaistīti, zinātnieki strīdas...
tomēr savādi, ka par meitu audzināšanu skaļi izbļautu klišeju :kurš vainix vai malacis nav...
a kapec?

protams, protams, un tiklīdz kādai kāds vīrietis uzkāpj uz varžacīm, tā tūlīt ir šāda diskusija studijā.