Manos Kurzemes rados un paziņās nekāda radu bučošanās un ap kaklu krišana modē/cieņā nav bijusi nekad, dažs pat iemanās dāvanu rokās nedot, -- vien, dāvanas mērķim, redzot, noliek tuvumā: ja gribēs/uzskatīs par ņemšanas vērtu, paņems, kad gribēs... Iespējams, arī savdaba galējība: ka tik kāds par mīļu neizskatītos, -- brīžiem i jābrīnās, kā tik vēsiem cilvēkiem bērni gadījušies...
Tomēr... mammis zāļu skapīti svaigu zāļu paciņu ierauga: kur tas man te svaigs gadījies?! Vecais: viņdien gar aptiek gāj, -- lai nav speccāl jāvazajās... Tātad zināja, ka vajag, atcerējās/neaizmirsa -- saturā, toties izpausmes formas = kā saldētavā... Vecais brīnās, kur šim mīļākais džemperis pazudis? Mammis: atdev kodēm -- jau tā iepaticies bija... Vecais, ieraudzījis pakārtu svaigi mammela uzadīto: šo jou nevares vilkt, = bišķ pa frišš... Mammis: nu ta bišķ -- kād gaad -- iepūdē...