Jācer, ka Stradiņu slimnīcas līmenis pa šiem gadiem ir cēlies..savu otro meitu sagaidīju šajā slimnīcā 1991.gadā..jāsāk jau ar to, ka tad, kad mani no Baldones ieveda pēc ūdeņu noiešanas, ārste apskatot, teica, ka par dzemdību tuvošanos neliecinot pilnīgi nekas, piepūta man pilnu pakaļu ar ūdeni un lika iet tupēt uz poda, lai iztīru iekšas.Daktere un viss personāls mierīgi aizslāja pusdienās..pēc kādām minūtēm 7-10, jutu, ka nav labi, ka man sākas dzemdības un tas bērns iekritīs podā..grūdu roku kājstarpē, spiežot bērnu atpakaļ un kluģēju pa koridori cerībā ieraudzīt kaut vienu dvēseli baltā halātā..nu neviena..biju tuvu izmisumam, nu nevaru tak ļaut bērnam izkrist slimnīcā uz grīdas..kad ar mokām pēc min. 20-25, sadabūju rokā kaut ko līdzīgu mediķim, tad tiku uz galda, kur bērns uzreiz bija ārā..Pēc tam tik bij jādzird-kas to būtu domājis, likās, ka tik pēc 4-5h varbūt varētu sākties dzemdības, netipisks gadījums u.t.t...
Tas vēl nav viss-marta mēnesī, ejot izsalušajā dušas telpā mazgāties(citur jau nebija kur) un sakopties, stipri apaukstējos un iedzīvojos pamatīgā temperatūrā, dēļ kā man nenesa barot bērnu vismaz nedēļu.Lai laime būtu pilnīga, no slimnīcas makaroniem"pa flotski" dabūju tādu "lāču slimību", ka pļūtīju tālāk kā redzēju...
Tas nekas, ka palātā dzīvojās prusaki un faraonskudras, es ar tiem labi sadzīvoju..Kad bērnu zīdīšanas laikā pār palātu pārskrēja pele, tad mana blakus kaimiņiene nenormāli ķērkdama ieleca ar kājām gultā ar blīkšķi nometot zemē zīdaini, kurš arī, loģiski, sāka ķērkt... vienkārši-pipec..
Nu labi, cilvēks daudz ko spēj pieņemt un saprast, bet, kad svētdienas vakarā, māsiņa, kurai bija jāapkopj manas pēcdzemdību brūces, sāka man to zeļonku smērēt uz nabas, nevis tur, kur vajag, mans pacietības vadzis lūza un es kategoriski pieprasīju, lai man atdod bērnu un nekavējoties laiž mājās..mans pārvērstais ģīmis un mežonīgais izskats, acīmredzot, lika saprast, ka labāk manu lūgumu izpildīt nekavējoties un tas arī tika izdarīts..
Tas ir briesmīgi, ka otrās meitas nākšana pasaulē, praktiski asociējas tikai ar šīm murgpilnajām dienām Stradiņos...
Dzīve ir skaista..