Mjā... ja no malas kāds kladzina, tad varbūt... Bet, ja ir ļoti slikti(man ir dzīvē pāris reizes bijis... ), pati pie sevis kladzinu... lai nenāktu prātā kas vēl sliktāks, tā teikt, nedomātos sliktas domas. Esmu pat veselas lapas pierakstījusi, gan ar roku, gan datorā... BŪS LABI, BŪS LABI...
Par laimi, abas reizes beidzās labi. Bet bija kritiski...

tā droši vien varētu saukties -pašsuģestija, mices gadījumā
kad cilvēks sevi noliek uz pareizajām sliedēm, liek pozitīvi domāt, kā Minhauzens izvelk sevi aiz matiem no purva

Runa bija par gadījumiem, kur reāli neko nevari palīdzēt... un nevari nedomāt... nevari rast mieru... Tas ir vienīgais, ko vari pasākt...

Jā pašsuģestija vai autosuģestija, es arī mēdzu to pielietot.

bet pareizi, mice, kaut kā jau sevi jāmierina, ja citādi nevari palīdzēt, ne situāciju mainīt
citādi ir tā, ka var nojūgties

aotosuģestija noder tad, kad lietas nevar izmainīt, var izmainīt tikai attieksmi pret notiekošo.

Tad, kad man liekas, ka ir slikti, tad atceros japāņus ar savām zemestrīcēm, plūdiem un atomenerģijas noplūdi un sāku jūsmot par Latviju, cik mums te ir labi. Un man tas palīdz.

Bikiņ palasiju jūsu rakstīto.
Manas domas - viss ir labs ar mēru, gan saldie meli, gan skarbā patiesība.