ha, iesmīnēt jau var pa jebko, bet kam tas nafig saldums vajadzīgs, par kautko bet neko, nesapratu... tas kāds jēlums?

Tikai nevajag muldeet, ka vienmeer jaasaka taisniiba aciis... Tiem pashiem teiceejiem nemaz taa nepatiik, ja pateiktu aciis par vinju atljukushajaam auziim vai pumpaino degunu... :)) labaak neteikt neko...

Bet visinteresantākais jau tas, ka viens otram jau to saldumiņu lej, bet ko īstenībā abi tanī brīdī domā, kaut varētu viens otram dunci ribās ietriekt. Laba karikatūra varētu sanākt. ;))

pulkvedi pilnībā tev nevaru piekrist, man labāk patīk komunicēt ar cilvēku, kas saka tieši visu acīs, es vismaz zinu, ka notāda nesagaidīšu dunci mugurā. Protams, ka nevienmēr ir patīkami dzirdēt taisnību par pumpaino degunu uttt., bet mums katram jau ir izvēle to pieņemt vai nē.

versij, liegt tev nevar, tas ir fakts... bet daudzi pamanīja to tavu virtuālo saldo mēli... bij, bij tāda lieta...

..tieši acīs teikšana jau nu ar ir dikti filigrāna lieta, ne visiem lemts...

oliandre, Protams... var jau " kaisiit saali uz reetaam" - teikt nepatiikamas lietas cilveekam, kas to jau ljoti labi pats zin... un izjust no taa baudu un paaraakuma apzinju... Bet... tas liecina tikai par kultuuras un takta izjuutas deficiitu... un katraa zinjaa neko labu par pashu teiceeju...

Piedod, bet es nedomāju to visu tā. Jebko tu vari pateikt ļoti maigi un ar cieņu pret otru, neaizskarot otru. Tik pat labi var jau kaisīt komplimentus ar tādu ironijas pieskaņu, ka slikti metas. Jebkuram cilvēkam ir tiesības izteikt savu viedokli, tikai mums katram jāzin takta izjūta un cieņa pret sarunbiedru. Bet diemžēl cilvēcei runas kultūra ir ļoti švakā līmenī :(

oliandra, Pilniigi piekriitu... taapeec mani reizeem mazliet tracina cilveeki, kas absolutizee savu " vienmeer taisniibas teikshanu aciis" ... Protams, ir jaasaka taisniiba... bet daudz vairaak ir gadiijumu, kad labaak pakluseet...

es par atklātību, ja saki tad taisnību, ja jūti ka sāls brūcēs, tad labāk klusēt.

Nu jā, tur es gan Tev piekrītu, ka dažreiz labāk tik tiešām paklusēt un neteikt neko. Es ar esmu starp tiem cilvēkiem, kuru ļoti tracina cilvēki, kuriem šķiet, ka viņa viedoklis ir pāri visam. Bet pats galvenais taču ir - katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, kā arī apkārtējiem ir jārespektē citu viedoklis. Nu nevar viena personas savu viedokli piespiest visiem uztvert par dogmu.

Tos sīrupa lējējus neuzskatu par draugiem, bet izvairos. Par taisnību, saku acīs tikai ģimenes locekļiem, bet reizēm cenšos no tā izvairīties. Draugiem tā nedaru, katram pašam labāk viss redzams. Un taisnība ir katram sava.

Bet vislabaak ir tad, ja speej atziit savas kljuudas... :) tad cilveekam pavisam cita veertiiba... :) jaaatziistas, ka esmu to izmantojis savtiigos noluukos... :)

labāk jau taisnību teikt tieši savējiem tuvajiem un draugiem acīs. Lai, kā bet no malas jau bieži ir daudz labāk redzams, nekā pašam. Tikai tas ir katra cilvēka tolerances līmenis, kā viņš to visu pasniedz. Katram cilvēkam ir nepieciešama sava pieeja.

Un pats galvenais, kāda viegluma sajūta pārņem, kad esi pateicis cilvēkam to, ko varbūt esi domājis vai vēl sliktāk pārrunājis ar kādu citu.

... sajūta, ka te kādam/ai vairāk interesē citu dzīves... ka tik pamācīt, ka tik pateikt... un tad tā viegluma sajūta...

... cenšanās pievilkt draugu -pēc sava ģīmja un līdzības... redz-es domāju tā, a tu citādi-značit nepareizais...

Gārs, Tu jūtami zaudē asumu un iemaņas mani izprovocēt

Сныть...

Versij, attiecībā uz to, ko nu kurš par draugu vērtē.

Ir vēl viena... tāda savdaba parādība, = daži ļaudis par par draugiem un sev pieņemamiem cilvēkiem atzīst vienīgi tos, kuros izdodas iespiest sevi: ja tas otrs ir līdzīgs, vai vēl labāk -- tāds pats! -- tad tas ir īstais, bet... nedod Dievs, ja tāds sākotnēji par draugu atzītais, maita, pretojas un neatzīst sevi par līdzīgu tādiem sevis "draugos" štancētājiem, jo tie, redz, neredz un nesaprot vēlmi līdzināties, grib paši sevi saglabāt un uzturēt. Faktiski attiecīgie tipāži draugos redz/grib ieraudzīt vienīgi savus klonus, -- tāds kā "pietrūkstošā dvīņa sindroms" -- no tādiem eksemplāriem gan labāk pa gabalu, un ne jau tikai tādēļ, ka tie "draugi" dos pa muti, ja tu sadomāsies atteikties līdzināties/pašiznīcināties.