un atcerēties visu arī vajag, bet komplektā ar savu piedošanu. tā ir tā dzīves skola.

Ja jau kontaktu vienalga nav, tad es izvēlos vienkārši par to vairs nedomāt un necilāt, lai noput un aizmirstas pats no sevis.

kad piedod, tad arī aizmirstas pamazām pats no sevis. tikai kāda saruna vai konteksti atgādina. kamēr nav piedots - ēd kopā. un ne jau to, kuram nepiedod. bet sevi pašu..

pasif - man tā ar’ ir - kontaktu nav, speciāli tos arī nemeklēju un cenšos neko necilāt... Tikai dažreiz ir brīži, kad atceros.
bet viss laikam atkarīgs no tā, kas ir nodarīts...

Ja nav nekādu kontaktu, tad vieglāk, domājams. Un, ja ir tie kontakti? Ar tā var mierīgi blakus nostāvēt?

gribu skupsītit tik tak!

DD gribēt jau tu vari.;)

savējiem jebko piedošu, a pārējos nelaižu tik tuvu klāt, lai vajadzētu skaidroties... :)))

ir lietas, ko nevar piedot arī savējiem...

Tik-tak, uz šo jautājumu laikam nevienam nav atbildes... man šķiet, ka blakus esot bieži nākas būt ar sakostiem zobiem arī tad, kad piedots, neticu, ka var tik vienkārši, cilvēkiem tendence pārestības atcerēties spēcīgāk nekā labos darbus...

Kuras lietas var piedot un kuras nevar? Kā sašķirot????

piedot un vairs netikties... vai tikties un domaat , ka piedevis, bet patiesiibaa grauzhaas.

..es atkal domaaju, kadi i tie aizvainojumi, paari nodariijumi, kuri nes tik speeciigu saapi, ka nevar saprast, iejusties situaacijaa, ... netiek piedots...

Joann, dažādi jau tie pāridarījumi un tas nav izmērāms, kas citam šķiet sīkums, otram varbūt milzīga pārestība, viss no lietu uztveres pakāpes atkarīgs un arī no tā cik pats cilvēks emocionāls...

Sorry, kļ.lab. > Jana

Pareizi, Jana... te tak neviens nogalinātais nerunā...

..nu ja, kaarteejo reizi paarliecinos-dziivi sev un apkaarteejiem necenshos nesarezhgjiit... uztveru to mieriigi, priecaajos par labo, paarvaru slikto bez naida... uzskatu, ka taa tam jaabuut... ciiniitaajs no manis pashvaks... . slikto laizhu pa veejam...

... ... censhos nesarezhgjiit...

mariins4x4 | 29.07.2011. - 01:23:41
"... pieaugušiem, loģiskiem cilvēkiem ir skaidrs, ka katras iespējas pat teorētiski kaut kur un kaut kad beidzas.. Jebkura augšupeja taču nevar bezgalīgi turpināties, vai ne? ... "

Cik labi, ka pasaulē ir arī aloģismi!!!!! jaušas nejaušības ... fantāzija un gribēšana mīlēt ... tas dod krāsas dzīvei un ticību, ka priekšā vēl daudz skaista...

ka priekšā vēl daudz skaista...
Šo varētu piemērot arī aktīviem dzīves vērotājiem. Tiem, kam šodien bija slinkums, bet gan jau ka rītdien pakustēšos un ko skaistu sev sagādāšu.