... skūpstītes tas forši!

>mari... Ja abi tika līdz augšai... tad viss grūtākais process ir- tā turēšana... Bet no otras puses tas ir ļoti interesanti... vienmēr turēt augsto līmeni... kā īstam māksliniekam

svilpis | 29.07.2011. - 00:27:39

Drīzāk augšā lejā, un negatīvs nav domāts kā kaut kas slikts, bet pretējs pozitīvam(var teikt augšā lejā, bet tas tā pārāk primitīvi ), tas arī viss

Toč laPs

Es sapratu, ka, Marīna vārdiem runājot, ja viss labi, forši un līmenī, virsotnē, tad kļūst garlaicīgi, apnicīgi un prasās pēc extreme. Un neviena vainīgā.


A kas tur labs?

Es sapratu, ka pat pēc extrīm vairs neprasās, jo emocijas sasniegušas virsotni... tālāk bez apvainojumiem uz pozitīvas nots jāsaka - Atā..

Tieši tā, Versij, kas tur labs... ?

Manuprāt ja abi divi tika līdz virsotnei... tas ir ļoti forši... un toč nav garlaicīgi

pasife versija - ir iespējas diversificēties pa horizontāli - tas ir tas labais!

Svilpi, tas jau ir ideālais

Kā tas notiek?

pas - a kur problēma - iestādi prātu(psiholoģisko spilvenu) pareizā virzienā un aiziet...

tik tak - tā kā vakar, ... tikai līdz projekta metam tika... bet nu ir arī uzņemīgāki cilvēki...

Uzņēmīgāki vai dullāki?

wow, es tajaa divpuseejaa virsotnee gribeetu padziivoties kaadu laiku, man tik aatri neapniktu...
parasti jau viens no diviem nevelk-kriit uz leju... otrs pakalj...

Par diskusijas pieteikumu- PATS PAR SEVI SAPROTAMS.

tik tak ... jebkurš uzņēmīgs cilvēks ir mazliet dulls

par piedošāmu..
nu ne visu var piedot ātri.

kļ. lab - piedošanu

ta jau ir, tā jau ir ar to piedošanu... citam vajag īsāku laiku, citam garāku... kāds nu kuram tas aizvainojums...

svilpi... ir mazliet dulli, dulli un pavisam dulli. Arī uzņēmīgajiem ir tā, ka kamēr viens ilgi funktierē, otrs jau sen izdarījis vai arī galīgi jau atslābis no apnikuma gaidīt kamēr pirmais sasparosies uz darīšanu.