Nē, nē un nē !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
ja vien nav brālis, vai māsa... man tikko māsa aizdeva, tāpēc to atbalstu...
bet es aizdevu kādam un zaudēju abus...
aizdot var vien tik, cik nav žēl zaudēt...

Kopš zināma laika es labāk piekopju pirmo variantu, jo ir nācies sanaidoties ar labiem paziņām uz šī pamata, kad it kā viss ir bijis sarunāts, bet tad sanāk tāda kā prasīšana, kas draudzīgā attiecībās, mani kā labi audzinātu puisēnu , nostāda mazliet neveiklā stāvoklī, jo it kā jau būtība čomi, bet tai pat laikā parāds karājās gaisā, un tad sanāk spriedze. Vairs neizdodu...

gruutaakais ir izlemshana, kam aizdot, kam neaizdot..!!???? Tieci nu gudrs..:)

Tāpēc labāk nevienam
Var modificēt Pienenes variantu un kādam vienkārši iedot, bet ne aizdot

Pienene.
Aizdot, cik nav zeel..??!!
Tas pats kas iemest labdariibas kastee..!!

Ja vēlies aizdot tad sev jau laicīgi noskaņo, ka tu tik tik uzdāvini. Es principa pēc neaizdodu ne kapeikas! Kādreiz, kad kolēģi padinģē kapeikas norādu uz to, ka es neesmu banka vai labdarības iestāde. Ja nemāk savus naudas līdzekļus izlietot tā lai pietiktu paši vainīgi.

Vienmēr uzkāpju uz viena un tā paša grābekļa..un rezultātā-ļoti daudzi man ir parādā un neatdot pat tad, kad nu jau prasu ar prasīšanu atpakaļ... nu kāpēc es esmu tik šausmigi laba!?

Tev tāda karma

Es gan aizdodu un vienmēr esmu dabūjusi atpakaļ norunātajā laikā, varbūt tāpēc, ka zinu kam aizdodu.

Tev viss vēl priekšā

Kāpēc ne - lai veicas arī turpmāk? Nu vot riebīgi

Hmm... es arī drīzāk aizdodu. Ja nu vienīgi pašai ne vella nav. Pārsvarā jau atdod, bet, ja kāds ne, tad, skaidra lieta, vairs neaizdodu.

baigi grūti ir arī saņemties un paprasīt... un ja vēl neiedod... pavisam var iekrist izmisumā. ja man ir- esmu devusi, ir bijis tā kad atdod un ir bijis tā kad neatdod.pēdīgā laikā, problēma atrisināta- jo nav ko aizdot- i neprasa vairāk...
un par to labdarību- devām galvojumu cilvēkam bankā-nu ir jāatdod sveši parādi.lieli parādi... ej nu saproti- kā ir labāk, būt labajam nelgam uz kura visi brauc, kam nav slinkums, vai sevi sargot, ierauties čaulā un kļut pat sīkstuli.hmm.

Es, ar reiz aizdeevu naudu..Un pat ar apstiprinaatu paraadziimi pie notaara..Un, taa veel jo projaam gaidu... Panjemt ar nav ko no paraadnieka... Jo viss noformuleets uz cita vaarda... Esu visako izmeginaajusi... Peedeejais, kas atliek ir tiesa... Bet, taa var gadiem vilkties...

Tiesa tiešām velkas diezgan ilgi, jo parādnieks, kas tendēts neatdot to arī cenšas visādi vilkt un cerēt, ka parāds izbeigsies pats no sevis.

Es katrā ziņā neuzskatu, ka cilvēki, kas neaizdod ir sīkstuļi!

Mocca, es arī nedomāju, ka sīkstuļi, katrs ar savu sūri grūti nopelnīto ir tiesīgs rīkoties tā kā grib un nav arī jāatskaitās, ja negribas aizdot.

Aizdod un tad jūsties kā muļķis, ka sava nauda jāprasa atpakaļ. Pie velna kam to vajag!

Man laikam mamma ir iemācījusi no bērnības, ka jāmāk iztikt ar to cik tev ir un lieki nedāļāt apkārt naudiņu. Ir arī pieticis ar lētticīgo veco māti, kas aizdeva un tad gaidi ceri un nesagaidi! Labi, ka tas aizdevums bija noformēts uz papīra kautcik juridiski pareizi! Kā jau minēju cīņa ilga mazliet vairāk kā 2 gadi!

mocca
Nu redz, kad manu paraadnieku apmekleeja paraadpiedzineejs..Tad vins atbildeeja, ka vinjam primaarais ir alimenti.tad paaest un ko muguraa vilkt... Un, ja man vajagot, lai sniedzu tiesaa... Jo ir lietas kursaa, cik ilgi velkas taas tiesas... ...

Uz mežu vest nemēģinājāt... ?!

matador
Nee veel...
Savus dokomentus biju iesniegusi paraadu piedzineeju kompanija(likumiiga)...