Nee, nav bezpersoniski.. jo arii shie niki atspoguljo muusu personiibu. It sevishkji, ja esi piedomaajis, kapeec tieshi shis vaards.. un nekautreejos, kad mani sauc vienaa no diviem neta vaardiem.

Mazliet jokaini, ja aarpus darba sauc iistajaa vaardaa.. Dazhreiz izjuutu, ka cilveeks, kuram ljauju sevi saukt nikaa, ir nedaudz priviligjeets, jo atklaaju vinjam vienu no savaam shkjautneem..

Niks ir vaards, kuru esam izveeleejušies paši un tikai tur taa starpiiba.    

Man gan liekas, ka aiz nika mēs slēpjam sevi, ļoti reti, kad netā kāds atklāj par sevi patiesību. Uzrādot citu vārdu, piešķirot sev dažādas īpašības, mēs parādam citiem sevi tādu, kādu varbūt vēlamies sevi redzēt. Netā taču katrs sevi varam parādīt jebkā. Īstais vārds katru no mums parāda tādu, kāds esam. Domāju, ka iepazīstoties ar civēkiem "dzīvajā", ir jāsaka savs vārds, neslēpjoties ne aiz kādiem izdomātajiem tēliem, citādi rodas sajūta, ka atrodies kaut kādā paralēlajā pasaulē, kurā visapkārt ir kaut kādas mistiskās būtnes: kaķi, zaķi, koki, saulītes, mēnestiņi un visādi citādi meža dīvaiņi.     Ja jau esmu piekritusi tikties un sevi parādīt, tad saku savu īsto vārdu un vēlos pretī arī satikt reālu cilvēku ar reālu vārdu, nevis kaut kādu mistisku būtni!    

(situ galvu pret stūri)...

olē,olē,ole-ole... kuššš, ko nu klopē savu smuko galvīnu!       
kuššša!... re,ku mēs tādas abas labas sagadījušas, ne? i nikus nivaig... pašām tādi smuki vārdeļi, paši kā niki!!! va ne?   

Man mans niks jau ir saaudzis ar mani, es ar viņu juutos komfortabli, iisto vaardu arii nesleepju, manii ir gan Ingriida, gan bruuka. Kaadreiz man bija niks aiaiai, tas bija taads pleziira niks, es iisteniibaa tajaa taa arii neiejutos.

man riebjas ,,Hameleonu rotaļas,,... un, tur tā brūka figurē ... man patīk Ingrīda

Vai tad tu skaties <hamelionu rotaļas>?

..:))) atceros kad man vēl bija ap divdesmi gadi jau gāja tās hamelionu rotaļas... :))   

Tieši ta, maigoni, domaaju, ka par šiem 15 gadiem bruuka ir bijusi visaada, atkariigs tikai tas,    kuraa gadaa mees katrs viņu veerojaam. Es <hameleonu rotaļas > skatiijos gadus 12 atpakaļ un man bruuka bija ļoti saprotama un es par viņu <tureeju iikšķus>, tagad neko nezinu par viņu.

Man shkjiet ljoti miilja saukshana nikaa arii aarpus virtuaalaas vides.   Sheit ar to niku saaug...

Jā, jā, tauta jau runā, ka lillucis dzīvē izskatoties pēc pelēkās peles, tāpēc vismaz nickam ir jābūt krāsainam.:))))))))))))))))))))))

Labāk pelēka ārpuse, nekā pelēka iekšpuse...       / subjektīvs viedoklis /

Man patiik mans niks    un arii uz to atsaucos tam kas mani taa sauc... gadaas ka pat vardu zina.

Mans vaards man nepatiik un taa mani uzrunaa biznesa partneri vai maajaas ja tiešaam esmu ko sastraadaajusi ne taa(dusmaas)    

ar savējo esmu trāpijis 10niekā

... bija kādreiz man cits niks, kas te tika tulkots un visādi pārsaukts, tikai neviens tā arī nevarēja atšifrēt kas un kā..
tagad jau otreiz nāku atpakaļ ar šo, jo sapratu, ka tiem, kas mani satikuši dzīvē vienmēr palikšu -Saša... nevienā tikšanās reizē mani neviens nav saucis vārdā..
( es nerunāju par privātām tikšnās reizēm)...
sanāca pašai smiekli- draugs mans mani uzrunātu nikā...          un es viņu arī..    

Atceros,pienen,tas bij labais   ,kad muzikants pieteica veltījumu dziesmas-hipenei,kaijiņam,zivucim,rapsodijai ... vietējiem bij lieli brīnumi...    

bija gan, gads apkārt, vēl tagad brīnās

Ha... šodien Olitiņai nika diena!!!!    Hmmmm... tikai bez 112...    

saakumaa svinees un tad uz 112 zvanis