Mjā... pasaules tiešām savijušās un mani, pat ļoti bieži arī reālajā dzīvē uzrunā nikā, biežāk gan saīsinājumā... Esmu par to domājusi... ne mirkli nemulsina, ja cilvēki mani tā sauc, bet visinteresantākais ir tas, ka niku visā garumā baidās izrunāt citi... iesāk... un apjūk. Un vēl, katrs to trakumu saredz manī tādu, kādu viņš vēlētos, vai gluži otrādi, bet es zinu, ka ir joma, kurā patiesi esmu tāda un kā mēdzu teikt- rakstītam ticēt. Neciešu mīļvārdiņus ar galotni -iņa vai -līte... bet ja kāds saredz mani tādu... pieņemu.
0
0