Man mans niks, šķiet, atbilst labāk kā vārds, vismaz es to izjūtu atbilstošāk...    Un līdz ar to man patīk, ja mani uzrunā nikā. Un ar tādu domu es arī to niku izvēlējos, lai man patiktu, ka mani tā uzrunā arī dzīvē    

... viss normāli.
Ja radīsies veelme... gan sekos arī uzrunas vārdos..
Bet ja interneta vide... interneta tusiņš... protams, tikai niki!
Un tā nu tas ir... ja esam sev izvēlējušies atbilstosu niku... tātad nav problēmu dzirdot sevi tajā uzrunājot...

Interesanti, kas ir personiskāk: kaut kādu apsvērumu pēc vecāku izvēlētais un ieliktais vārds, vai tas vārds (niks), kuru cilvēks izvēlējies apzināti un vēloties, lai viņš tā tiek saukts... es domāju par vārdiem, kuros daļu "tautas" tiešām var uzrunāt un saukt. ’
Dīvaini skanētu sabiedrībā uzruna "lācig"... bet ne bezpersoniski   

... nu gadās visādi, pie manis ciemos uz parastu balli lauku tautas namā bija atbraukuši klubiņa dalībnieki, vietējiem tā arī īsti neizdevās saprast kas ir Minkuparxs un kāpēc mēs tā dīvaini viens otru saucam...

jā,
dīvaini arī izklausītos zaķīti8, kaķīti 27, arī lāčveidīgo te ir vairāk, kā vienai rokai pirkstu, bet ne jau visi ir izvēlējušies vienīgo, pareizo un piemērotāko niku (tie parasti ju pieder kādam citam),
bet vai nav tāda sajūta, ja kāds tiekoties uzrunā jūs nikā, tad viņš neuzrunā jūs, bet virtuālo iedomu tēlu no kāda saita

Man ir dikti dīvaina sajūta, kad mani uzrunā vārdā, jo tas ir tik reti...    

Nu mani kā Pieneni zin tikai tautā, bet tauta ir viena niecīga daļa no manas ikdienas... pārējo laiku un visi citi vārdā..

Oficiālo vārdu mums dod vecākiem, kuriem šā vārda dēļ ne jau ikviens no mums var piekrist, -- manējo vecāki izvēlējās atskaņās līdzīgu mana tēva vārdam, tēvs ir lielisks un man nekādu iebildumu. E-vides niku katrs izvēlas pats, un, ja darījis to bez izdomas vai -- vēl sliktāk -- pavirši, tas jau liecina par/pret viņu pašu... Protams, attieksme pret nika izvēli taptu vēl informējošāka, ja izdotos uzzināt, kādus nikus attiecīgais deguns izvēlējies vēlāk -- otro... trešo, vai -- citās vietnēs atkārto to pašu pirmo... Niks bieži tiešām ir visīsākais personas raksturojums... :)

Hmmm, nu jā, mariin, ja manu niku vēsturi paskatītos, tas tiešām par mani kaut ko liecina :) Dažs niks nomainīts, jo tā vairs nejūtos, dažs aizķēries, jo ar konkrēto niku konkrētajā vietā mani pazīst, bet ar to niku es vairs neidentificējos...

nu, nezinu. reģistrējos parasti ar paša vārdu, retos gadījumos ar literāro psevdonīmu.

Man domāt, ka cilvēki nikus izvēlas vai nu pēc savas būtības (es piem.) , vai nu, kas ir saistībā ar cilvēku. Nav man gadījies satikties un uzrunāt pēc nika. Parasti noskaidrojam vārdus, jo katrā dzīves situācijā mēs spēlējam kādu lomu. Šeit esmu pieņēmusi virtuālo lomu, dzīvē esmu lomā, kurā man ir vārds...  

marin,
vai Tu neesi ticies ar nevienu tautieti? Un saustarpēji uzrunājat viens otru jūties labi dzirdot tikai niku mariins4x4?

Esmu vilks visu mūžu.

Man nav problēmas uzrunāt cilvēku nikā arī dzīvajā tiekoties, ja viņš niku ir izvēlējies tādu "uzrunājamu". Ir protams niki, kuros ne i-netā īpaši ērti uzrunāt, ne (pieļauju) dzīvajā vēl jo vairāk.

Kad reģistrējos Tautā, man pat prātā nevarēja ienākt, ka būs vajadzība mani tā saukt arī dzīvē. Pirmajā brīdī skatījos apkārt un domāju- nez, kuru te uzrunā. Tagad esmu pieradusi. Bet tā neesmu īsti es. Zuze nav īsti mana būtība.

   ... bet Tu taču esi CITA ZUZE   ... tas nav tas pats, kas Zuze.   

Lāci, varbūt tev vienkārši nepatīk tavs niks, varbūt pienācis laiks mainīt..

Niks man taads viegli izrunaajams, takaa par to iipassi nesatraucos ka mani devee peec nika arii reaalajaa laikaa un vietaa, trauceet personiigi netraucee, citus uzrunaaju arii peec nika, ja nu vien nav izteikta spessel veelme, lai uzrunaa vaardaa! Vai tiek paarnesta virtuaalais uz reaalo, domaaju ka nekur jau taalu nav virtuaalitaate no realitaates! Taa teikt ’’paraleelaas pasaules’’.    

Īpaši Dinai. Esmu Zuze, esmu Citazuze, esmu Mūsuzuze... kā priekš kura

nē pienen,
nikiem nav ne vainas, vienkārši tie ir virtuālajai dzīvei, reālajā vēlos sarunāties ar reāliem cilvēkiem kuriem ir vārdi. Dzirdot uzrunājam nikā, liekas, ka tas cilvēks uzrunā mani virtuālajā pasaulē, kautkur nerealitātē, ka neesmu viņam reāla būtne un sarunas turpinās virtuāli bez ineta starpniecības