Tā.
Man kā Ārijai Elksnei... visu mūžu es ceļu māju... un nu tā māja sabruka. Vakardien.
Divus gadus( gandrīz 2) mēģinu kā mozaīku salikt bildi - Tautas vīrietis. Centos (aiz ārējās bravūras, rupjības, spožām jēlībām, dzejas šedevru lasīšanu "mātes "valodā, čurāšanas citiem uz galvas, pārliekas gudrības utt., utt) saskatīt Cilvēku
Bet vakar piegriezās. Jo nevar saskatīt to, kā tur nav.Vismaz virspusējos slāņos, kas šūmējas
Tad nu saku tā. 1000 x labāk es iemetu acis tajās klačās( 35000 un vēl), kur var saskatīt dzirkstošu humoru, nekā tērēt laiku sijājot pelavas.
Olitiņ, Dersperados -
par Tautas garstāvja turēšanu vismaz virs vidējā!
Versij
Tev arī un ceru, ka nedzēsīsi manis teikto
Un tā nu šodien no sirds priecājos, ka man IR tas netikums vērot visu no malas un, ka negatīvās emocijas paliek tikai viņpus ekrāna.