Ja paturpina tēmu par citu vērošanu no malas... man arī tāds netikums piemīt. Uz ielas, sēžot autobusā, veikalā, koncertā, teātrī ... utt. Ne aiz ziņkārības un ne - aiz neko darīt, bet vienkārši patīk vērot un viss( nelasīt, lūdzu, blenzt).
Tā nu šodien sanāca - netīši. Stāvu pie loga, šoreiz tiešām savās domās nogrimusi. Mūsu mājas tuvumā ir ģimnāzija. Bērni, ceļu īsinot, bieži iet cauri mūsu pagalmam.
Un tā nu šoreiz uzmanību nez kādēl piesaistīja zēns un meitene... nu kāda5-6 klase apmēram. Zēns mazāka auguma, skatos atspēries nes divas somas - viena tāda tumša, otra koši rozā - princešu krāsā. Meitenei rokās tikai jaciņa.
Un vēl tagad nevaru beigt smaidīt
... Un sirdī prieks, par šādu draudzību, par zēniem, kuri draudzības vārdā nekautrējas panest meitenes somu... un vispār, ka mums ir forša jaunatne
Tā lūk.