Maigoni, paldies par devību, rūpēm un laPsirdību.
Lai gan sena, uz to pusi vēl netaisos Un mans pleķītis jau iezīmēts.Tā, ka tagad reizēm jau tā klusi pastāvu tur un padomāju, kā tas būs - TAD...
Bet, lai gan tev tās zemes tur esot pulka, arī ar to 7 pēdu dāvināšanu tā uzmanīgi. Jo arī draudzeņu Tev daudz, kas zin, ka beigās nepietrūkst

Tieši pa tēmu! Jūtos apdalīta no paša rīta!
Līdz šim biju jau pieradusi novērtēt cilvēku no pirmā acu skatiena. Pat vairāk, esmu pārliecināta, ka nekļūdīgi.
Pārdevēja nīgri uzmeta vecim, kas stāvēja aiz manis rindā, - noliekat pudeli guļus...
Pavēros pa kreisi, kaut kāds vīrišķis tādā kā zemessargu tērpā, nu gluži kā no meža. Skaidrs no pirmā acu skatiena – bija grūtas brīvdienas. Un tas polšs no 10 rīta, nav īsti labs tonis.
Kamēr lādēju pirkums maisiņā, vecis izvēlējās cigaretes, - Woolstrīt, ... nē dodiet More... Pārdevēja pasmaidīja, - Nu kā tad, polšs un bez cigaretēm...
Devos uz stāvlaukumu, vecis ar polšu vilkās nedaudz nopakaļ . Nu ja, skaidrs, - tepat netālu Gauja ar saviem krūmiem, bišķi ieturēsies un tad varēs plānot nedēļu. Pēkšņi atskanēja, - Māri pagaidi mani. Ielu šķērsoja kaut kāda jauka būtne un pievienojās manam sekotājam un kaut ko sāka čivināt polša sakarā. Es atviegloti nopūtos, acīmredzams vecim zem tā Gaujas krūma būs mīļā sabiedrība, un kā gan tie sievišķi nojauš, ka vecis ir iedzīvojies grādīgā! Pēc brīža pārītis mani apsteidza un es ar izbrīnu ieraudzīju, ka jaukums diez vai ir no tiem, kas piekopj krūmu terāpīju- spilgti ruda matu sasuka, gaišs firmīgs plašķis... Kaut gan kas lai izprot tās mūsdienu lupatlašu tendences.
Auto stāvlaukumā, atvērās BMW 530 D durvis, izkāpa šoferis, tad atvēra durvis un vecis ar polšu iekāpa mašīnā, aizmugurējā sēdeklī rudais jaukums un visi smuki nozuda tālē.
Es nīgri iedarbināju savu golfu. Līdz šim biju jau pieradusi novērtēt cilvēku no pirmā acu skatiena. Pat vairāk, esmu pārliecināta, ka nekļūdīgi.

Feinais tēlojums

ar šodienu esmu droša - es neko nejēdzu no vīriešiem!

vai nu cilvēki kļūst izmanīgāki un grūtāk noformulējami, vai nu tev tapatvien šodien vienkārši uztvere nav tik asa kā citām dienām.Tas nekas, katram sava klūpamā reize.tikai nevajag jau pēc viena mazākveiksmīga trāpījuma pārstāt tēmēt.Lai veiksmīga turpmākā šodienas darbošanās. .Būs jau labi.

novērtēt cilvēku no pirmā, otrā vai 378.-tā acu skatiena var pārsvarā pēc izskata - OK, ilgstoši vērojot arī pēc izturēšanās un fonogramma jau arī ko nozīmē.
pēc izskata var un vajag spriest, nevajag spriest tikai pēc izskata.

Man nu gan nepiemīt niķis pētīt svešus vīriešus un prātot, kā, kur un ar ko viņi dzers nopirkto polšu Jā nu tiešām, šitāda vilšanās

nu, kad Dace bija Gaidi ievazājusi mājā, viņas vecmamma teica - kas par lietu, ka pa māju staigā sveši vīrieši. uz ko Dace - nezinu, es nevienu svešu vīrieti nepazīstu!

Jāskatās, kas par marku tam polšam. Un tad jānosaka, kas par vīrieti.

Redzi, Junon Tad, kad Tu skrien savās darba gaitās, galva aizņemta ar Taviem francūžiem un objektiem un pieminekļiem... tad, protams, Tev ni prātā svešu veču pētīšana. Bet... ja Tu piespiedu dīkstāvē sēdi mašīnā ielas malā kādu gaidīdama, vai lidostā uzgaidāmā telpā, vai kā šoreiz Tptv- lielveikalā rindā pie kases- acis taču pašas apskrien uz riņķi, aiz gara laika. Prāts pats piefiksē šito un to. Secinājumi paši no sevis raisās. Vismaz man tā ir. Tptv vērojumus saprotu.

Tapatvien - Izsmeejos, labais. Laikam taisniiba - jaapapeeta buteles marka...

Es tagad pasēdēju un padomāju, ko es daru, kad man ir piespiedu dīkstāve? Jā, es laikam arī papētu cilvēkus, bet neizspēlēju savā prātā nekādus iespējamos scenārijus. Es parasti domāju kaut kādas savas domas, par lietām, kas man ir svarīgas, nu kaut kā tā. Man bieži saka, ka es esot lepna, jo neredzot pazīstamus cilvēkus uz ielas. Bet es neesmu lepna, es vienkārši domāju savas domas un īpašu uzmanību apkātnei nepievēršu. Nezinu, par kādām mana rakstura īpatnībām tas liecina, bet man nudien neinteresē svešas dzīves, man pašai sava ir laba un interesanta

man ar piemīt "netikums" , ja vien var neiet veikalā iepirkt pārtiku, palieku mašīnā un pētu cilvēkus... vīriešus mazāk, bet skatos, kā saģērbušās sievietes, ieraugu ko jaunu, interesantu apģērbā(lielākoties jau ne.)..bet skatīties kā cilvēki rosās, cik priecīgi lēkšo iekšā un cik ne visai-ārā(jo patērējušies) to man patīk darīt

oi, tas takš baigi intjeresno, skatīties dzīvi kā kīnō - var vienoties, ka logs kadra rāmis un tā. stāvoklī pretī KGB tā bieži darījām, kafiju dzerot.
tik-tak Jāskatās, kas par marku tam polšam.
par mani tā maz uzzināsi - man tas var būt gan SOS, gan Смирнофф брюсничная un var būt arī Hennessy!

Pievienojos Junonai, man arī nekad nav laika kādu pētīt un arī kāds reizēm saka, esot lepna un nesveicinot... tad man ir neērti, bet, tiešām, bieži kādu neievēroju. Vel jo vairāk tāpēc, ka es parasti braucu ar auto un, kad izkāpju, ir konkrēts mērķis, apkārt neskatos... un, patiesībā, neinteresē.

Jaaaaa... kad cilveeks gaaja kaajaam, tad bija laiks i putninjus paklausiities, i ar kaiminjiem parunaat, i sev apkaart visu pamaniit... eh, ko tas progress ir izdariijis...

Tām jaunkundzēm, kurām mūždien nav ko vilkt, es iesaku ragavas.
(par tēmu gan tas ir stipri nosacīti, bet ja ļoooti pacenšas, var arī pielāgot)

ko nu tā braukšu ar šūnammašīnu un personālā autō man nav. bet man arī konkrēts mērķis - dzīvot ilgi un laimīgi.
pa reizei sajūtos ne appļekāts vai izvampirēts jau no paša rīta, bet pamostos jau nikns kā zebiekste aiz tam, ka apdalīts 1/2 gad-100-ta garumā. nikns, saprotams, galvenokārt uz sevi. bet zinkā - džentelmeni visvieglāk apčakarēt.

Tapatvien! Labs stāsts! Labs arī tādēl, ka vēl pašironisks pie viena! Tāda vērošana ir labs treniņš, vispirms jau savām iemaņām -- novērošanas spējām, uztveres pieredzei. Un dabiski, ka/ja gadās pa Procol Harum-am, ko droši vien Haralds labi atceras... Tāda vērošana ar izretis pašaplaušanos palīdz sev neiekapsulēties un arī neiekapselēties, nesaaugt ar saviem stereotipiem: vismaz man bieži gan palīdz, reizēm arī, izrādās, nelīdz... toties nekad nav garlaicīgi.

Harald, vēl jau ir arī Tevis tik šoziem rekomendētais un pēc pārbaudes manis atzītais smikšērkšķu Arseničs no Talsu zemmēm: jei bogu, la-abs!

Neba nu katru mīļu brīdi par dziļi personiskām problēmām saspringti domājam. I televizoru skatoties, i teātrī, i Dziesmusvētkos, i autobusa pieturā, i mašīnā pie sarkanā luksofora vai sliežu šlagbauma Un neba nu tā kāda īpaša citu dzīvē līšana. Ir redzētas līšanas lielākas