Ziniet... es tiešām nesaskatu nekā dikti nosodāma pozitīvo piemēru minēšanā... es tā varbūt nedarītu, bet pilni žurnāli ar šādiem rakstiem..
Un ziniet - katram savas dzirnaviņas , tāpēc jau ir interesanti

Vai nu grūti saskatīt, kas tās farsa autores, Olita...

Pienene, tie pozitīvie piemēri tokš tracina tās/tos, kam šo piemēru trūkst un nav arī gribēšanas tos ne redzēt, ne saprast.

ne citi nezin ne piemerus ..neko nezin..
tik marinetais visu vienmer zin..

... nu, tad diskusijas pieteikumā nevajag rakstīt-kāds ir jūsu viedoklis?... bet, ko jūs ziniet par citu viedokļiem un piemēriem... nu, un tad arteferēsim visu žurnālos lasīto... lai tā būda rūc

Olita, dikusā autorei iebildumu nav, bet Tev gan ir... A kur tēmas tālāks virpināJums, ko-a? :)

... manā pieredzē ļoti labi nostrādā teiciens-... pareizajā laikā... bieži ir bijis tā, ka nu dikti satraucos, gribu skriet-taisnoties, noskaidrot... a, apstākļi iegrozās tā, ka kādas darīšanas mani aizkavē... un, bāc, viss notiek... un pozitīvi notiek... un, tad vienmēr nodomāju, redz, cik labi, ka neuzspēju, ka nestrēbu karstu... nu, tā kaut kā

Nu ko kašķējaties tur kur nav ko kašķēties... tie arī ir piemēri no dzīves, kas apstiprina kāda viedokli..

marīn, nekļusti apnicīgs...

Man reiz bija šefs, kura bezmaz vai moto bija - nekas nedeg, nekur nav jāskrien...
No viņa mācījos paciesties ..un daļa problēmu atkrita ..lai gan pēc dabas esmu ļoooti nepacietīga
Man vajag visu un tūlīt..

Olita, klātesošie Tevi tiešām te šorīt pamanīja, un Tavas back-vocal-istes arī-- nu rimsties/-stieties taču : forša tēma Pienenei, ir interesanti štukot.

..jā, mārīn, vēl kas būs no vecās ōperas, vai tomēr rimsies?

Pienene, lai reaģētu kādos apstākļos strauji, nepieciešams treniņš, -- pauzēšana nav vienīgi aktrišu trumpis un privilēģija: pauze ir apdomas laiks, ko ar pieredzi var saīsināt.

..vot, pienen, man tagad ir kolēģe no kuras es tagad šito mācos...

Piemeeri man netrauce, kaut nezinu tos cilveekus. Man kaads draugs arii saacis fabriikkii no 16 gadiem rukaat, tiessi taapeec tagat dziivo cepuri kuldams.
Man nav taa uznjeemiiba, ko nu? Kaut kaa jau viss sakaartojas, arii tad, kad liekas esi bedree...

Tāda īpašība kā prasme izvērtēt situāciju man piemītot gan..
Bez tās jau laikam nevienam neizdzīvot, vien piedzimstot bagātiem vecākiem ne viss ir tik smalki jāizsver... jo iespējas uzreiz ir pavisam citas..

un patiesībā ne tikai bagāti vecāki ir tā lielā laime... lielāka ir piedzimt gudriem vecākiem, kuri spēj bērnus pareizi motivēt...

ub... par to uzņēmību, kas tev it kā neesot... bij vecāku dienas ar domu, ka kāds no vecākiem vadīs stundu (audzināšanu)... pieteicās mamma, kas ir žurnāliste, labi ved runas visādos pasākumos, visādi citādi sabiedrības cilvēks... klases priekšā viņai jau pēc 15 min -runas dāvanas aptrūkās... a, runu esot gatavojusi līdz vēlam vakaram... bērni klusē... viņa ar ... sajūta neveikla... nu, bij man kaut kā jāatdzīvina situācija... to gribēju teikt, sakarā ar to fabrīķi... nu, tomēr, laikam, katram mums paredzēta sava vieta..un, kas zin, varbūt zvaigznēs ierakstīta

nesapratāt/ negribējāt saprast/ lai nu paliek... ne jau par(lai gan arī par)konkrētu uzvŗdu piesaukšanu... bet [ar to, ka sava viedokļa ta nav... pārsvarā kaut kādi teksti par citiem, par citu cilvēku dzīvēm fakti no citu cilvēku darbošanās utt redzat atšķirību- nevis par un no sevis -bet par CITIEm... vai tiešām tik tukšam jābūt, lai piepildītu sevi un savus tekstus tikai un vienīgi apzelējot CITUS... ekkk, ies ka meklēt pareizo vietu, pareizos cilvēkus un pareizo laiku, lai būt noderīgam pareizajiem mērķiem.

Sveicinati...
Par tēmu - nedomāju ka visus laurus varētu piedēvēt vecakiem vai laikam... Katra cilvēka vēlmes izvirza mērķus. Vecaki savu spēj veidot augstākais līdz 7 gadu vecumam... un tad arī veidojas GRIBASSPĒKS, SPĪTS vai GRIBASSPĒKA TRŪKUMS.

Tie pozitīvie piemēri ir tikai tur, kur cilvekam ir spīts un gribasspēks... Par tiem arī saka - pareizā brīdī un pareiza vietā...

Nu katrai profesijai nepieciešamas savas iemaņas... es kad vadīju savu pirmo pasākumu... bez LABVAKAR man liekas tā arī neko nepateicu, labi, ka blakus bija gudrs kolēģis..
Un atkal piemērs - es dzirdēju vienu no Ulda Seska, Liepājas mēra pirmajām runām... tas bija tiešām TRAKI, pat ne smieklīgi, bet tagad runā kā uz skatuves piedzimis par da jebko..
Ieņemamais amats un laiks arī cilvēku noliek pie vietas.