Ielogoties
Reklāma

Pabalsti / 40

06/05/2011 19:29 | Diskusija lasīta 5602 reizes
Laikam referendums par pabalstu griestu atcelšanu ir neizbēgams. Kādu laiciņu nesekojot notikumiem Latvijā cerēju uz kaut kādu progresu, bet laikam veltīgi.
Šodien fragmentāri klausījos LR Valsts Prezidenta interviju, kurā arī viņš par pabalstiem izteicās.
Tāpēc uzaicinu izteikt savus viedokļus par:
- Kādas sociālās grupas būtu jāpabalsta;
- Cik lieliem un cik ilgstošiem jābūt pabalstiem;
- Vai pabalsta lielumiem ir jābūt kopsakarībā ar minimālo( vidējo, jeb citu ) algu;
- Kādi pabalsta mehānismi vai paņēmieni būtu ieteicamākie;
- Kā pabalstu sistēma ietekmē imigrāciju vai emigrāciju.

Gribētu no šīs diskusijas izslēgt jautājumus par pabalstiem cilvēkiem ar ierobežotu darbības spēju ( fizisku vai garīgu)
Atbildes (125)

Tēmas: 1
Ziņas: 1108

06/05/2011 21:44
esmu ieverojusi, ka gandiz visi pabalstu prasitaji netakarigi no dzimuma smeekje..cigam nauda ir..
maizei nav...
un vēl prasa tādi, kas slepj savus realos ienakumus..

Tas gan ir diez ko skaļi teikts - "gandrīz visi pabalstu prasītāji smēķē" :)
0 0

Tēmas: 91
Ziņas: 28946

06/05/2011 21:45
Tas ir sarežģīti... izsvērt ir sarežģīti, jo katrs gadījums ir savādāks..vismaz te laukos.. viena daļa dzīvo ar lozungu - man pienākas, dīc pabalstus, pārtiku, bet cigaretēm un šmigai sanāk..
Kāds cits pamanās nodzert omītes pensiju..
Darba devējs kādam atmet ubagu grašus..ņirgājas
Veselības aprūpe auzās, vienā slimnīcā operācija maksā 350, otrā 1250, bet nedēļu pēc plānotās pienāk ziņa, ka arī valsts apmaksātā ir klāt.. un stulbs jautājums - kāpēc negaidījāt? Bet varēja tiešām nesagaidīt
kādam vēl pēc nāves pienāk rēķini par slimnīcas nenomaksu no kredītpiedzinējiem..
Kā to visu sakārtot valstiski ????????????????
0 0
06/05/2011 21:48
<alegre> viens no valsts finansēt lietišķo pētījumu paraugiem ir piem. NASA, bet tādu ir nedaudz.
Realitātē lielās firmas produktu attīstības dēļ veic dažnedāžādus praktiskus pētījumus vai nu kopā ar kādām zinātnes ( bieži - universitāšu) struktūrām, vai uztic tām veselus darbus veikt piem. jaunu materiālu izstrādē, vai arī iekšējās attīstības laboratorijas veic šo darbu, sevišķi tad, ja ir konkurences briesmas. Valsts finansē tad, ja ir Valsts programma vai vairāku valstu kopprogramma
0 0
06/05/2011 21:48
man ir gadijies trapities tai iestadee kad stav rinda uz pabalsiem..un so to apkart redzu ari..
viena mana kliente bija "pagastvecene"...
tur brinumu lietas notiek..
redz kad siem liek stradat tas ir cilvektiesibu pārkapums...

0 0
06/05/2011 21:52
Vēl <alegre> Skat, Japānā faktiski nav tērauda resursu, bet automobīļus tak ražo grēdām...
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1108

06/05/2011 21:53
<alegre> viens no valsts finansēt lietišķo pētījumu paraugiem ir piem. NASA, bet tādu ir nedaudz.
Realitātē lielās firmas produktu attīstības dēļ veic dažnedāžādus praktiskus pētījumus vai nu kopā ar kādām zinātnes ( bieži - universitāšu) struktūrām, vai uztic tām veselus darbus veikt piem. jaunu materiālu izstrādē, vai arī iekšējās attīstības laboratorijas veic šo darbu, sevišķi tad, ja ir konkurences briesmas. Valsts finansē tad, ja ir Valsts programma vai vairāku valstu kopprogramma


Nu jā, bet kā tev liekas, kā tajā NASA vai tajās universitātēs nonāk tie zinātnieki? Viņi tur piedzimst un izaug vai tomēr ir valsts programmas, kas viņus izglīto un padara pa zinātniekiem?
Reāli uzņēmumu praktiskos pētījumus veic tikai tad, kad ir komercializācijas pakalpojumus. Piemēram, kas izveidoja Mildronātu Latvijā? Grindex, kuram tikko beidzās patents uz to, vai arī kāds valsts izveidots institūts? No kurienes radās tie zinātnieki, kas izveidoja šīs zāles? Cik liels procents no izpētītajiem ķīmiskajiem savienojumiem kļūst par zālēm? 0.000001%? Kas pēta pārējās 99.9999% no tiem? Valsts izskoloti zinātnieki, kurus pēc tam jau nolīgst uzņēmumi konkrētiem projektiem un programmām.
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1108

06/05/2011 21:55
spare1, iesaku paskatīties statistiku par to, cik reāli daudz tērauda Japāna ieved valstī un izmanto mašīnbūvē. Vai viņi ražo pie sevis? Viņi attīstīja zināšanas, kuras pēc tam izmantoja tās vietās, kurās tās ir pielietojamas. Apmēram, kā latvieši attīsta IT tehnoloģijas, bet reāli ievieš tās arābu un āzijas valstīs un Latvijā neviens par tām pat nezin, bet latvieši strādā tur un saņem labu naudu par to.
0 0
06/05/2011 21:56
Diemžēl, Neparastai daudz taisnības. Nomācošais vairums loderu un dienaszagļu tajā simtlatnieku un pbalstu prasītāju gūzmā. Un vēl... khmmm... cittautībnieku, bijušo armijnieku veču, nepilsoņu... pēc principa- kam skaļāka rīkle. Latvietis, kaut skaudīgs, bet šajā kontekstā ļoti pacietīgs.
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1108

06/05/2011 21:59
anksunnamuna | 06.05.2011. - 21:48:37

man ir gadijies trapities tai iestadee kad stav rinda uz pabalsiem..un so to apkart redzu ari..
viena mana kliente bija "pagastvecene"...
tur brinumu lietas notiek..
redz kad siem liek stradat tas ir cilvektiesibu pārkapums...

Bet vai tu vari to pateikt par 99% pabalstu saņēmēju? jeb taviem vārdiem "gandrīz visiem"?

Ja 100 cilvēki saņem pabalstus un visi smēķē kādā pagastā, vai to var vispārināt un teikt, ka visi 300 vai 400 tūkstoši cilvēku, kas saņem pabalstus, arī ir smēķētāji?
0 0
06/05/2011 21:59
Versij, ja ne tieši 10-niekā, tad ļoti tuvu gan: lielākoties pašreizējā pabalstu sistēma atba;lstos tās/tos ar skaļākajām rīklēm un augstākajām nekaunības pakāpēm: nenotiek izvērtēšana, kaut vai pašvaldībā, bet gan varas pārstāvju reakcija ar naudu uz lielākajiem bļauriem/bļaurēm.
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1108

06/05/2011 22:01
ā, un protams, pēc šīs loģikas sanāk ka visas pirmsdzemdību pabalstu saņēmējas arī tad gan jau ir smēķētājas, loderes un dienaszagles? tāpat, kā vecāku pabalstu pieprasītājas...
0 0
06/05/2011 22:01
Cilveekus gruuti paartaisiit pat pie labas valdiibas. Austraalija maksaa pabalstus visiem aborigeeniem, taa izpeerkot veestures klluudas. Bet vinni lielaakoties to nodzer un bomzzo...
0 0
06/05/2011 22:03
Labi, pa kārtai:
- speciālistus izveido universitātēs ( Geitss ir izņēmums);
- galvu mednieki pēc firmu pieprasījumiem atrod spējīgākos vai arī paši abiturienti laužas uz labākajām firmām;
- savu kvalifikāciju parasti atrāda piem konferencēs vai publikācijās kā arī strādājot pie doktora grāda iegūšanas;
- konkurenti labprāt pārtver pusgatavos spečukus, lai dabūtu info par konkurenta darbību;
- paši spējīgākie ievirzās biznesā ar savām laboratorijām, reizēm universitāšu paspārnē, jo universitāte dabū labu profesoru, kas pievelk studētgribētājus.
Kas attiecas uz Latviju, tad te viss veidojās savādāk... daudzi ķīmiķi "izstājās" jo nebija nodarbinātības, dažas tematikas izturēja.
Piem. mildronāts... negribu teikt neko nedz labu nedz sliktu - neesmu ķīmiķis, bet sākotnējais produkts bija PSRS militāristu pasūtījums...
0 0
06/05/2011 22:05
ES atvainojos, bet gribētu lūgt visus pieturēties tēmai... nemāku kompotus vārīt
0 0
06/05/2011 22:06
marīn, nu tu tagadiņ tā kā ar liriku aizraujies...
0 0
06/05/2011 22:06
nezinu gan, kāda katram suņam būtu darīšana kā es tērēju savu naudu
būtībā mēs visi dzīvojam pēc principa -man pienākās
0 0
06/05/2011 22:07
alegre es runaju tiesi par tiem bezjegas pabalstiem
lidz maminjam veel neesmu tikusi..
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1108

06/05/2011 22:09
spare1:
To dara nopietnas ražotājfirmas ar pasaules tirgiem vai arī to konsorciji.

- savu kvalifikāciju parasti atrāda piem konferencēs vai publikācijās kā arī strādājot pie doktora grāda iegūšanas;

Lai nopietna ražotājfirma varētu pētīt, tai vajag darbiniekus, kuri visticamāk tiek atrasti, kad strādā pie doktora disertācijas un publikācijām, utt. Bet līdz tai doktora disertācijai ķīmijā ir jānonāk caur lieliem ieguldījumiem zinātnē, kurus veic valsts, nevis privātais, jo privātais nedomā kategorijās, ka šis te 18.gadīgais puika varētu būt labs ķīmiķis nākotnē.
0 0
06/05/2011 22:10
<anita> piedod, bet VISI tā nedzīvo, par bēres ne katram pienākas... sk. Bin Ladenu
0 0
06/05/2011 22:11
100latnieki man trapas pa celjam..kad kartejo reizi laiza trotuaru..a turpat blakus piemeslota grava
pa vidam uzpiipodami..
dazi 100latnieki piestiprinati bezjegas projektiem..
ka man pakal brauca soperis un vel 100latnieks..bet tur nevajag 2gb..ir pacelajs tai busaa
un ta vinjs visu dienu vizinajas pa vidam pipodams
0 0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas