Labi, pa kārtai:
- speciālistus izveido universitātēs ( Geitss ir izņēmums);
- galvu mednieki pēc firmu pieprasījumiem atrod spējīgākos vai arī paši abiturienti laužas uz labākajām firmām;
- savu kvalifikāciju parasti atrāda piem konferencēs vai publikācijās kā arī strādājot pie doktora grāda iegūšanas;
- konkurenti labprāt pārtver pusgatavos spečukus, lai dabūtu info par konkurenta darbību;
- paši spējīgākie ievirzās biznesā ar savām laboratorijām, reizēm universitāšu paspārnē, jo universitāte dabū labu profesoru, kas pievelk studētgribētājus.
Kas attiecas uz Latviju, tad te viss veidojās savādāk... daudzi ķīmiķi "izstājās" jo nebija nodarbinātības, dažas tematikas izturēja.
Piem. mildronāts...
negribu teikt neko nedz labu nedz sliktu - neesmu ķīmiķis, bet sākotnējais produkts bija PSRS militāristu pasūtījums...