Feibe, tādēļ jau nepieciesams skaidrot, ka jālasa gan Entonijs Bīvors, gan Rezuns-Suvorovs -- pietiekami augstas ticamības dēļ. Un -- kam vajag -- vēļāk jalasa ari tie paraugi, kur redzams, kas, kur un kāpec noklusēts, līdz galam nepateikts: ka Vilis Samsons"Kurzemes meži šalc" utt., utml. Iesaku diferencet limeņus, -- no lielajiem stābiem un globalitatēm, līdz neitrāli godigam ierakumu taisnības dienagramatam, kā, piem., 4 karu un 5 armiju dalībniekam, 4 kaujas apbalvojumu -- no katras armijas! -- kadreizejam nesējam Pēterim Lapainim, kurš kļuva par pirmo Lačplēša ordeņa virsnieku, ko Braļu kapos apglabāja pēc Otra pasaules kara: gadijas visā garajā pasākuma but aktīvi lidzdalīgam, lai kaut neliela daļa taisnibas kartējo reizi uzvarētu...
Lapaiņa dienasgrāmata ir batlajona komandiera limenis, profesionāli militars un labi emocionāls darbs bez ideologiskiem izspīlējumiem, -- dalēji atrodama "Kulturas fonda Avīzē". Faktiski būtu nepieciešama atkartota publikācija, jo tas ir augstas klases sava laika dokuments.