Laba tēma, uzjundīja atmiņas.
Man tās dažādas, jo ir mainītas vairākas dzīvesvietas.
Ja no jaunības, bērnības
, tad dzīvojām 6 stāvu mājā’, sestajā stāvā, kur tramvajs grāmatskapja stikla durvis jau agri izdrebina. Kaimiņi interesanti. Atceros, skolas laikā man bija draudzenes laicīgi jāpabrīdina, ka, ja satiek kāpnēs manu kaimiņu, lai nebrīnās un neķiķina. Viņš tolaik bija jurists, kungs, kurš vienmēr eleganti ģērbies un nēsāja cepures. Ja kāpnēs satika kādu sieviešdzimtes pārstāvi, viņš vienmēr sveicinot pieliecās, noņēma cepuri un pasveicināja ar laipnu smaidu sejā.
Blakus bija kundzītes, kuras tā vien gaidīja, kad mums būs kāda ballīte, jo tika spēlēts akordeons, klavieres, dziedātas populārās galda dziesmas. Tiesa gan, laicīgi kaimiņi tika"" brīdināti"", ka būs jubileja. īpaši apakšējie.