Visticamāk nav atškirību starp privātmāju un kopmāju kaimiņiem. Kaimiņi varētu būt vienīgi vienīgi labi, štruntīgi un neitrāli/auksti, kamēr šiem kaut kas nepiecepsies... :)

Es nekad neesmu suudzeejusies par saviem kaiminjiem.Tie ir bijushi forshi.
Atceros, kad dziivoju daudzstaavu maajaa, un mums bija mazs beerninjsh, tad apaksheeja kaiminjiene gan skreeja pie mums suudzeeties.Troksnis par lielu bijis.

Varbuut varam papljaapaat? Kaada ir juusu pieredze ar kaiminjiem?

Tagad, skudrupūžņos( daudzstāvenēs) lielākā daļa īres dzīvokļi, tamdēļ kaimiņi pat nezin, kas, kur un kapēc
Tik, naktīs sanāk aprunāties, kad ej to stereo sistēmu šim uz paura maukt .
Ir arī gadieni, kad kaimiņdzīvoklī dzīvo babuks 80it gadu jauna - nu tad gan-i dekoderu jāpiestellē, i rozete dzirksteļo, i krāns nolūzt . Un tad, tu negribēdams, bet uzzini visu- kas, ar ko, kurš cietumnieks, kura pa dienu vecim ragus liek!!!

kaut kad sen sen man kaimninjs bija miljakais., ..
tagad nav ne miljaka ne smuka kaiminja..
tik omes vien

Galvenais, lai netraucē dzīvot, pārējais nāk ar laiku...
Lielāko postu, ko mans dēls ir nodarījis kaimiņiem - sensenos laikos saplēsis zīmoglakas pudelīti, kuras saturs pa Hruščovenes grīdasspraugām bija sapilējis tieši uz kaimiņienes veļasdēļa... izdevās pārtapsēt un miers mājā!

Lielākais posts, kas varēja notikt (arī senos laikos) - kaimiņš aiz sienas bij atlūzis pēc parastā scenārija: deg-vīns/ cigarete/sapnītis... Labi, ka puišelis, jau bij no skolas mājā - pamanīja dūmus pa grīdas apakšu nākam mūsu dzīvoklī - piezvanīja tētim, akction sanāca liels, bet viss labi beidzās...

..iz jaunības:)... blakus dzīvoja ģimene, kur sieva slikti dzirdēja, ta nu visi bija ieraduši skaļi bļaut, ne runāt, caur sienu praktiski viss bij dzirdams... paps meitai atprasa vēsturi, a pats sāk lielīties, kā ar krievu tankiem pa Berlīnes ielām laidis:), lai gan viņa vecuma ziņā, man par to lielas šaubas:)... a, meitēns tā naivi-a, tēt, kā pa vāciski būs bumbieris... iestājas klusums... tad atbilde-tā nervozi... nu, kā būs... kā būs... de bumbieris būs... :)... šito mēs ilgi kā anekdoti pieminējām...

nezinu, kaa ir jauno privaatmaaju rajonos, bet vecajaas apbuuvees, kur dziivo paaudzees, , pieredze, ka laukos arii ir taa pat, kaiminji gadsimtiem atceras lietas un nodod no paaudzes paaudzee gan slikto, gan labo, slikto gan vairaak, un tad ir taa, ka jaunie iespaidojoties no vecajiem veido savus priekshtatus par kaiminjiem.Runaaju tikai no savas pieredzes... ’’ monteki un kapuleti’’ ir dziivi

Bet visforšākie kaimiņi tomēr palikuši atmiņā no bēnības, jo ciemata mājā praktiski visas ģimenes bija vienaudži un tad dullojās uz nebēdu: kopā svinēja Jāņus, viens otru nesa cauri, palīdzēja un arī pāri darīja, kopā pat 3 ekipāžas esam līdz Urāliem aizceļojuši...
Visjautrākais laikam ir Jāņudienas pasākums, kad manu tēvu pārģērba par sievieti un tās pašas 3 dullās ekipāžas devās ciemos. Tā gatavošanās vien bija ko vērta: tika meklēta parūka, šūti raibi brunči, meklētas atbilstoša izmēra drēbes, kamoli un rotas pa visiem skapjiem, gatavots proviants...

Olit, "de bumbieris!"

Vislabākais kaimiņš apakšstāvā bija kaimiņienes, šizofrēniskas mākslinieces, taksis. Kad šai suņuks apnika, jo traucēja šai ar brūtgāniem tusēt, taksis uz 11 gadiem kļuva par kaimiņines augštāva kaimiņu -- pārvācās/tika pārspēlēts kopīgiem spēkiem pie mums. Reizēm pie pirmās saimnieces iegāja gan paciemoties, bet jau pēc minūtēm 5 -- 7 skatījās uz griestiem un rēja: prasījās mājās, turkklāt darīja to tik skaļi, ka jau droši varēju iet pie durvīm šo ielaist/sagaidīt...

Ja kaiminjshs ar kaiminju sapluucas, tad tas ir uz ilgu laiku. Beerni savaa starpaa draudzeejas, bet vecaaki uz nazhiem.

nu, kaiminju beerni, kad izaug, atkaarto vecaaku kljuudas arii ir redzeets

Viena no kāpņutelpas kaimiņienēm bija bulgāriete, runīga pienproduktu tirgotāja Matīsa tirgū... Viens no čomiem vienubrīd bija tādā amatā, ka šis braukāja un staigā līdzi 2 miesas sargi, Kad čoms pie mums, miesassargi kāpņutelpā. Sarunāju ar miesassargiem (kad šie paši jau drošāk un pārliecinosāk mūsu mājās jutās), lai šie stāv tai vietā, kur runīgā kaimiņiene šos mazliet/neuzkrītoši var ieraudzīt. Kā pāris reizes pamanīja, tā pēc tam vismaz 3 gadus no mikrorajona vietējiem sīkzagļiem, narkomāniem un hulīšiem mūsu trepēs neviens vairs nerādījās.

... man viss ir oki, bet vot te vienas sexdīvas kaimiņi, gan ir dikti nepamierināti sūdzas nemitigi, par ballitēm un uzdzīvi pa naktīm!

Tad jau, tai sexsdīvai, viss dzīvē ok!

Kaut kā vairāk nācies dzīvot daudzstāvenēs. Nu studiju laikā kopmītnēs nekad par kaimiņiem nenācās sūdzēties un sadzīvojām labi- visi vienādi dulli
Pēc tam 2 kopdzīvošanas mājas. Tajā pirmajā traki taupīgi bija celtnieki ar materiāliem bijuši. Pati dzīvoju 5 stāvā un tad nu perfekti pārzināju kaimiņu dzīves aktualitātes no 4 stāva, jo bija ļoti laba caurdzirdamība.Jo sevišķi virtuvē. Tad nu bieži dabūju no turienes mukt, lai tik dziļi neiegrimtu kaimiņu dzīves intīmajās lietās.
Jo, raug, pēc dzirdētā sanāca, ka kaimiņš laikam liels daiļā dzimuma cienītājs... tad mājās pārnācis ar ačgārni uzvilktām semeikām, gan apakškrekliņu Sieva bija aš ļoooti redzīga un visu pa notīm nostāstīja
/Ja tik labi zināja, tad jau laikam arī no rīta šo apģērba /
Labi, ka virs galvas vienīgi baloži sarunājās, citādi to " zināšanu" būtu pārāk daudz un nezinātu, kur ar tām sprukt un ar ko padalīties
Bet tagad - 20 gadu laikā - pirmienācēji tikai kādi 3 no 10 dzīvokļiem. Taisnība- pamatā īres dzīvokļi, kur mītnieki mainās bieži. Un ir arī melomāni, ar kuriem šad tad jāpacīnās Bet visumā sadzīvojam labi:)

Mums vasaraa kaiminju jaunieshi sit pa bundzhaam un miskashu toveriem( nezinu, kaa sauc taadu muuziku) un veel piedzied klaat. Troksnis pa visu rajonu, bet man patiik. Es veel izeju daarzaa, lai labaak dzirdeetu.:)

Tik daudz to jautājumu ka var visu dienu stāstīt par kaimiņiem jo nācies dzīvot visādās mājās, man tagad patīk kaimiņi, tuvākie 1 km un tie paši tikai māju izmanto kā vasarnīcu bet pārejie tuvākie 3 km, vispār jau baigi forši atbrauc pagāš ruden ar kombainu, saka kaimiņ vai var atstāt tehniku pie Tevis, protams var, beigās izrādās ka viņš no manis dzīvo 8 km vot tev arī kaimiņš..:))
Bet par tām pilsētas daudzdzīvokļu miskastēm vispār negribās runāt, vienīgais labums bija ka daudz kaimiņienes pie kurām varēja pārnakšnot..:)))

Nu atvaino, kundzinj, par daudzajiem jautaajumiem.