Lai neatkārtotos,varu tik teikt,ka piekrītu Pienenei47-labi teikts!... Vienīgi- es piedodu no visas sirds!Tas nav viegli un tas nenotiek vienā dienā...

nepiedodu- nekam, neko un nekā.

Varbūt tiešām piedot ir dievišķīgi. Ne katrs var būt dievišķīgs. Un vai vajag? Nepiedot nepiedodamo ir cilvēcīgi.
Uzvarēt ir cilvēcīgi nu gan ir absurds teiciens.

Man piedošana nāk caur izpratni. Caur izrunāšanu un saprašanu- kāpēc tā notika.
Bet ir lietas, kuras nesapratīšu. Kuras neattaisnoju. Nosodu. Paldies Dievam, jāpiedod man nekas tāds nav bijis. Jo nekas tāds pret mani personiski nav ticis vērsts.

Ņemot vērā, ka esmu liela egoiste, tad man palūgt piedošanu ir daudz reiz grūtāk, nekā piedot. Piedot jau nozīmē to, ka esi uzvarējis, bet lūgt piedošanu nozīmē, ka atzīsti savu sakāvi.
Bet vispār es esmu par to, lai no sākuma mēs domātu, bet pēc tam tikai darītu vai sacītu. Arī strīdēties var tā, lai vēlāk ne vienam, ne otram nekas jālūdz nebūtu.

a, kur jūs no šitā sū... teiciena, šitādās ruņas pērles raujiet??????????

Principā es izlasīju tikai pēdējos komentārus
A par ko vispār bija runa?

hu... viņ zin...

Lūgt piedošanu nebūt nenozīmē atzīt sakāvi... nākt pie prāta (piemēram) nenozīmē sakāvi, drīzāk uzvaru..

Pilnībā piekrītu Pienenei.