Nekas nav mainījies
nekad nav bijusi vēlēšanās mainīt nedz dzimumu,nedz tautību,vien reizēm aizdomājos-ar ko mēs latvieši esam nogrēkojušies,ka tik ļoti neveicas

kas teica, ka latvietim neveicas????

Nedomāju, ka tas kāds īpašs iemesls lepoties. Bet labi sadzīvoju ar to, ka esmu latviete. Esmu mierā. Un nekas cits arī negribētu būt.

Kāds tad viņš ir, tas latvietis??? Būtībā pamatīgs, krietns. ( tie, kuriem skrobe, saka ka smagnējs ) Strādīgs, savu zemi mīlošs un savas saknes cienošs ( nu jā, makaroņņikam varbūt vieglāk ) Siltie, dabiskie toņi un krāsas apģērbā, sadzīvē ( piekrītu, ne vienmēr moderni, bet toties acij tīkami ) Saka, ka dziesmas esot tikai bēdīgas. Saka, ka skaudīgs. Saka, ka otrs latvietis- mīļākais ēdiens. Oi, par to var ilgi debatēt. Nekad nebūs tāds aprēķinātājs, kā piemēram žīds. Vairāk savrups, nekā piemēram krievs. Bet, iespējams, arī tie ir tikai stereotipi. Jo katrā tautā jau gadās pa izņēmumam un visi nav vienādi. Bez tam... nevar ignorēt to faktu... "daudzu tautību bērni" ... reizēm rezultātā grūti tautību vairs identificēt...

... nemaz jau nav slikti, ;arzemes nu uztver mūs kā iznākušus no padomijas, nabadzīgus plukatas, un saukā kā iepriekš white niger!!
par latviju zin kā prostitūcijas pakalpojumu valsti, un korumpētu valdību!
bet vai tamdēl mums identitāti mainīt, ja esam šo mēslu sastāvdaļa un tikai no mums ir atkarīgs vai būsi labs mēslojums lai nākotnē dzītu zaļus asnus, kas nesīs labklājību šai tautai!

paliksism pie cilvēka, kā visuma sugas un tautības, kā subjekta:))apzīmējuma:))

Nezvai te kāds tīrasinīgs latvietis atradīsies..:))

sabis... kā tur ir ar to kopības, piederības sajūtu, kas cilvēkam esot vajadzīga?
Paradumi un ikdienas soļi jau ir kā pasaules cilvēkam, bez atšķirībām. Bet, katrai tautībai jau arī kas atšķirīgs... vēl. Te ne par rasismu stāsts.

... nu latvietis jau ar izveidojies tādas dažādu tautu asimilācijas rezultātā, jo kā tu zini arī valstiskums kā tāds tikai nodibinājās 1918 gadā. pirms tam jau bija daždas te tautības... , tā kā pēc genētikas viss saštim, lpamatā saprotams baltu ciltis!

... kam ,lai pieskaita mūsdienās dzimušos bērnus... ja pat Latvija ārpus robežām dzimušo vairs par tādiem neuzskata:))

Dzimtas kokus laikam neapspriedīsim. Ir tāda lieta kā pašidetificēšanās. Tātad, es sevi saistu ar kādu nacionalitāti, neatkarīgi no tā, ka man senčos arī kādas citas tautas asinis.

sabis... nu, kam lai pieskaita????
laikam jau tie paši vecāki kaut kam pieskaitīs, iespējams, vēlāk paši bērni ...

man šī nacionālā piederība ne palīdz ,ne traucē dzīvot... arī tā īpaši neesmu izcēlusi... sadzīvoju normāli ar cittautiešiem

jā izvēle viņiem plaša, pēc principa, kur labāk:))

Es ar sadzīvoju normāli ar cittautiešiem, nav nekādas vainas... kamēr... nesāk pluinīt manu piederību ar izteikumiem. Tad mostās mans snaudošais patriotisms un spuras gaisā.

kas tur ko lepoties vai nelepoties taa ir un viss..
un protams ,ja dziedi kopaa liela kopkorii "Saule.Peerkons,Daugava"
tad kamols kaklaa,tirpas pa visu kermeni..TA nebuus nekur citur un cita valoda
un ... aj to nevar izsaciit vaardos

viens nerakstīts noteikums-nerunāt par politiku mana krievu draudzene to man atklāja pēc pārdesmit gadu pazīšanās

Koris, jā. Dziesma jau vieno. Es reizēm pieķeru sevi, ka pat izliekot pie mājas karogu savādas sajūtas pārņem.

mana dzīve visu laiku paralēli iet ar krievu tautības cilvēkiem... gan darbā,gan sadzīvē... nesūdzos,varu teikt,ka tikai bagātinos

rozeroze... Te nav ne smakas no politikas. Nacionālā piederība. Ikviens, ikkatrs tak ir kādas tautības vai etniskās grupas pārstāvis. Te ir runa par to, vai ar to lepojos.
Nevis par to, ka uzskatu sevi ar to pārāku par kādu citu.

politika vienmēr ies līdzi,slēptā vai neslēptā veidā... es saskaros ar to visu laiku,tāpēc varu apgalvot
par to lepošanos-ir reizēm bijis pat kauns tautiešu dēļ,kuri tik ļotii pārņemti ar savu nacionālisma kaiti