un roze mālēs krīzi...    

tik-tak ... tad sanāk, ka aizspriedumains cilvēks ir tāds, jo viņu tādu padarījuši citi...

tas sevī ietver to, ka ļāvies pataisīties par citādu kā ir un par tādu, kā vairums. nu pats nav pielietojis smadzenes po naznačeņiju.    

Rāmis parasti bildi uzlabo, (ja uzliek pareizo rāmi). Kaut tendence jau visur manāma tos rāmjus pārkāpt...    

glezna ir viens, bet foto, ja liek rāmī, prasās pēc pasportū, pēc drusku brīvības, lai arī rāmī...

Man sanāk, ka tas rāmis ir jāpārkāpj. Citādi rodas jautājumi par dzīves jēgu. Es te nerunāju, ka noteikti jāsāk kniebties riņķī, bet ir dažādi varianti, ko izvēlēties. Par lietām, ko nekad neesi darījis, jo iedomājies, ka to nespēj.

... un ir labi, ja blakus kāds cilvēks pasaka - Tu to spēj.   

harald, Tavs komentārs 13.03.2010. - 15:56:29 ļoti tuvu realitātei, tikai Tavas attieksmes intonācijai pievienojams fakts, ka visbiežāk šie aizspriedumi veidojas kopā ar cilvēku pašu kā personību, t.i. sākot jau ar ļoti agru bērnibu. tātad - nenovēršami to ietekmē tie, kas apkārt, kas audzina un ar savu piemēru demonstrē, ko, kāpēc, kā un pretējo - ko ne, kā ne, un kāpēc ne (kāpēc un kāpēc ne tomēr reizēm izpaliek).
tapēc pārdomas par to - ļāvies vai neļāvies patasīties nav viennozīmīgas. bērns augot redz tikai to, ko redz. un pats izvērtēt un pārvērtēt savus aizspriedumus sāk tikai vēlāk, jau kā gatava personība, ja ir mācīts un radināts tam, ka drīkst.

Mēs spējam daudz vairāk, nekā esam iedomājušies. Vajag tikai uzdrīkstēties. Piemērs no manas dzīves. Es nekad nebiju tulkojusi sinhroni. Biju iedomājusies, ka tas ir nenormāli grūti, ka es to nemūžam nespēšu. Bet reiz man palūdza izlīdzēt, es gribēju atteikties un sākumā arī atteicos, bet man piezvanīja vēlreiz un teica, ka nevarot nevienu citu dabūt. Es piekritu, bet brīdināju konferences organizētājus, ka darīšu to pirmo reizi. Mana kolēģe arī bija iesācēja, jauna meitene no universitātes pēdējā kursa (sinhronajā tulkošanā vienmēr vajag vismaz divus cilvēkus). Es biju pārbijusies kā diegs, meitene arī, viņa man lūdza, lai es sāku, jo viņai bija bail. Kas man cits atlika? Trīcošām kājām un rokām sāku, un pēc 5 minūtēm sapratu, ka es to varu, kas tas nemaz nav grūti, ka man tas izdodas, meitēnam tik labi nesanāca, rezultātā es notulkoju lielāko konferences daļu, meitene palīdzēja tikai tik, lai es varētu atvilkt elpu un iedzert ūdeni    

Piebilstot, Haijamai. Pārvērtē un izvērtē gan, kad jau ir gatava personība, gan tad, kad vēl tik meklē savu identitāti. Un tad visādi brīnumi notiek. Dažam izrādās, ka "" stingri"’ ieaudzinātais tiek atmests kā galīgi nederīgs un viss pašam jāveido gandrīz no jauna. Bet, ir, kas tā arī soļo pa dzīvi, neuzdodot sev jautājumus - kāpēc. Tā vajag un viss...
Un es lasīju, ka pētījumi rādot, ka abējādi cilvēki var būt laimīgi. Nav tā, ka būtu atšķirība laimes sajūtā par savu dzīvi tiem, kas brīvāk audzināti no tiem, kas strikti.   

junona2, par sinhrono tulkošanu domāju, ka nekad nespētu. Bet nekad nedrīkst teikt nekad. Ir situācijas, kad cilvēks spēj. Ja varam tuviem cilvēkiem šo to patulkot, tad domāju, ka tas "sinhronais velns" nav nemaz tik briesmīgs. Apsveicu! Par uzdrīkstēšanos (tosts)!

haijama-x - visbiežāk šie aizspriedumi veidojas kopā ar cilvēku pašu kā personību, t.i. sākot jau ar ļoti agru bērnibu. tātad - nenovēršami to ietekmē ...

sure! un cilvēks vai nu kādā brīdī sastopas ar tādu parādību, ka kaut kas galīgi nepavisam nav tā, kā viņam salicies / kā viņam salikuši vai arī nesastopas. ja sastopas, sāk apšaubīt VISU, ko viņā IELIKUŠI.
un tad vai nu noskaidro, kā ir patiesībā vai paliek savos mūža meža maldos.    

Pienene47... >:) Iespējams, ka paspartū vajadzība fotogrāfijai... nu tomēr varētu būt atkarīga arī no fotogrāfijas lieluma, mērogiem, izmēriem... Ja bilde, piem., 60 x 80 cm vai lielāka... , rāmis konkretizē bildes telpu, toties paspartū bildi var "atšķaidīt" un rāmi pazudināt vispār... Lielo bildu, ja bilde laba, gadījumos, manuprāt, pietiek ar rāmi kā konkretizētāju, bildes ne pārmērīgi uzsvērtu robežu, bet paspartū lai paliek mazāku bildu izcelšanai: 15 x 21 -- 23 cm bildiņu paspartū var glābt, īpaši, ja vēl iespējas bildes kvalitātes pastiprināt, uzsvērt ar paspartū atbilstošu toni... :)

harald, izejot no visa iepriekš runātā - viņš pat var nepamanīt, ka kaut kas nav tā.
un man ļoti patīk tik-tak komentāra izskaņa - " ..abējādi cilvēki var būt laimīgi. Nav tā, ka būtu atšķirība laimes sajūtā par savu dzīvi tiem, kas brīvāk audzināti no tiem, kas strikti."

Tik-tak... Varbūt/iespējams, ka tas sevis -- un arī citu -- ietekmēšanas un audzināšānas ķermenis/kautķermenis ir jāsadala: kur atļauties brīvību lielu, kur mazāk, kur -- ļoti maz... Ir iespējams sev radīt aizspriedumus kā palīgierīces: lai tie skar mazāk būtiskas lietas, lai palīdz tās sazortēt un statusiem atbilstošos plauktiņos noturēt, brīvību/brīvu attieksmi kultivējot sev svarīgajās lietās.

Jā.   bet, vienalga, jau sanāk, ka jāparakājas savos aizspriedumos. Kaut vai, lai saprastu, kas ir sev svarīgās lietas, kas ne tik ļoti.   

haijama-x - viņš pat var nepamanīt, ka kaut kas nav tā.
un nodzīvot visu dzīvi laimīgā neziņā.       

- " ..abējādi cilvēki var būt laimīgi.
sure. bet cilvēkam ar ačgārniem, kaut labi sakārtotiem "uzskatiem" vienmēr uzglūn tā iespēja, ka viņa pasaule var sabrukt.    

pasaule var sabrukt jebkuram.

  ... ar sakārtotiem uzskatiem... šķiet, ka ar tautā šitos prototipus atrast var... solis pa kreisi- šāviens, solis pa labi- šāviens...    

Adele, bet es jau tieši tāpēc to tekstu rakstīju, lai pateiktu, ka nekad nevajag teikt nekad    Aprakstītais gadījums gan notika krietni sen, tagad esmu viena no pieprasītākajām sinhronajām tulcēm    Tikai žēl, ka franču valodā maz to konferenču un citu šādi tulkojamu pasākumu   

Klau<junona>, nessmu filolgs bet ir nācies veikt sinhrono tulkošanu pat apm. stundas garumā, tiesa par tēmu, ko pats labi pārzinu.   
Ir tik viens šķērslis - teikumu struktūra, piem. vācu valodā ir smaga, lai latviski izteiktos raiti, bet angļu - nav ne vainas.    
Ja parādās svešs termins vai idiomatisks izteiciens - tad rodas problēmas