Man sanāk, ka aizspriedums ir kaut kas tāds, kas liek man justies muļķīgi, kad to daru ar domu, ko teiks /padomās citi...
Jāteic, agrāk noteikti man to bija vairāk. Es zinu cilvēkus, kas vīnu ne par ko nedzers no vienreizējām glāzēm, kas pirtī ies sintētikā, kas saviebs degunu, ja viņam bomzis ceļu paprasīs, kas neēdīs banānu sabiedriskā vieta, varētu turpināt... Jā
būs aizspriedumi runāt par saviem aispriedumiem.
Pati laikam saasinātu uztveri, ja man ko lūgtu kāds čigānu tautības cilvēks. Un jā, aizspriedumi pret McDonalds, nepatīk ar rokām pļackāties pa ēdienu.