ja, citazuze, par savējiem - tas ir pats par sevi. un tomēr - tos, kas pamesti, tā arī atstāt pamestus? vai tomēr piedalīties tajā, ka arī viņi redz un sajūt citādu dzīvi, labāku, gaišāku, mīlestības skartu? kamēr ir sekas, tikmēr arī ar tām jāstrādā. gan ar cēloņiem, gan sekām.
galīgi negribas te kaut ko pozēt un izrādīties, tomēr - arī bērnunama bērnam esmu devusi. to, ko ņēma pretī, un ko spēju iedot, paralēli mīlot savus pašas. un tā meitene joprojām ar mani kontaktējas, apciemo, kad atbrauc no svešzemēm, raksta vēstulītes. jāsaka - ja man pašai būtu vairāk spēka un mazāk iekšēju problēmu, ņemtos vēl kādu mīļot.
0
0