jā, arī mana ome abi ar savu papīti un maizes krāsns. viņi abi ar to darbojās, papa kurināja un lika lapas, bet ome jauca mīklu un cepa.
siena grābšana un mīdīšana omes staļļaugšā.
un arī - cūku bēres. ne kaušanas proces, bet visa tā vārīšana, kūpināšana, sālīšana.
un jaunpiena sacepums katru pavasari.    

un makšķerēšana kopā ar tēti, kad man bija 7-12 gadi. pēc tam man vairs negribējās.. bet tētis mācīja puķes un putnus pazīt, arī pēc smaržas un dziesmas.. saulrietu ieraudzīt tā dziļi un īsti, vasaru saost un ar ādu sajust.

Pieņemot pārmaiņu neizbēgamību- tās Tevis pieminētās vērtības ,vairs nav vērtības!:)) Jo - pieņemsim>alu cilvēks sūkstas savai vecmammai:bļin,mamuti vairs nav -mūsu lielākā vērtība zudusi <tak tūds ar viņiem-mainies,trenkā briežus utt. Tas pats ar tiem dažiem palikušajiem kara veterāniem-viņiem karš bija viņu "vērtība " ,a mums ta põ !Koroč- neviļus paurītī nāk pliekšāna vārdi:)) kādi- tas tak jāsaprot :DD

ienāk vīrietis un uzspļauj mūsu gaišajām atmiņām. bez kurām mēs nebūtu tādas, kā esam..          

A varbūt ir vērts ieklausīties ko spļāviens saka!?:DD Un ejot-nevis visu laiku galviņu vērst atpakaļu,bet trauksmaini to snaikstot,lūrēt kas aiz nākošā pagrieziena- mēģināt saprast pareizo ātrumu trajektoriju..-lai gan-arī šis viss ir tūds !:)) Uz katru lietu var lūrēt no miljards pozīcijām -tā kā ...    

Bēeda, tas tak jau diskusijā rakstīts, ka zaudētās vērtības... katrai paaudzei savas... ja Tev tādu nav, neko darīt... varētu tevis teikto izdzēst, bet arī komentārs ir savdabīga vērtība    

Vērtība- knosies pa savu mīzeņu pūzni/galviņu/ bet netraucē citus -ar savām kustībām un morālizdarībām ,toties ja utojies,lai tautai labums- nevis kā pie mums pieņemts-jo garāka šlipse,jo lielāka bēda !:DD

Nu nevajag nemaz TIK senas rakt ārā kā maizes krāsni...
Mānā vecāku ģimenē un arī manā ģimenē kamēr bērns bija mazs, vērtība bija VAKARIŅU laiks, kad visi pie galda dalījās ar dienā paveikto un idejām turpmākajām dienām... To vareja pielīdzināt vakarēšanai, kad visi ir uzklausīti un katram ir bijis brīdis izteikt savas emocijas un domas...

Ir pagājuši tikai 9 gadi un tas vienkārši nav iespējams, jo katrs strādā darbā, kurā strādā un tādu kopā esošu vakaru ir nedēļā viens, kad visiem ir brīvdiena. Jā ir velme zināt kā kurš jūtas, bet ir arī jāpriecājas ka esam visi Latvijā un vēl ir darbs...

beeda, Tavi uzbraucieni pavisam nevietā. ir svarīgi redzēt uz visām pusēm. un laiku pa laikam pamest skatienu arī atpakaļ.. tikai zirgs ar klapēm uz acīm skatās vienā vienīgā virzienā.

sākas pilozopija un tas jau ir herņa:DD

un kas par prieku ieiet netā tikai tāpēc, lai vienmēr atrastu iespēju kādu apņirgt...

..vīī ku te jūtīgi babuļi ?:(( /liek aiz auss- pienenes tēmās nelīst - staļina kulaks tajās valda/:DD

Ixxi, ja no šī sktu punkta... tad man patika svētdienas vakari, kad mazie visi bija novannoti, salikti gultiņās ar tīrām pidžammām un drēju kaudzīti pirmdienas skolai, dārziņam..

Dzīves un gadu laikā zaudētās vērtības...    Piens un kefīrs stikla pudelēs ar folija vāciņiem   
         

Man jau vairāk šāds izklāsts velk uz nostaļģiju nevis vērtībām...

Varbūt Matadoram taisnība... bet doma radās vakar, kulšanas sakarā... lai tā būtu kaut nostaļģija... bet arī es esmu sajutusi dvēseliskas vibrācijas skatoties kā bunkurā graudi birst...

Pienene47! > :) Lieliski saprotu Tavu dēlu. It īpaši, ja šolaiku kulšanā gadās iekļūt kāda jaunākās paaudzes kombaina -- John Deer, New Holland -- kabīnē. Nežagojoties par stūres pastiprinātājiem vai kondicionieriem un amortizētiem sēdekļiem, -- borta datori, satelītsakari ar saimnieku birojā, tūlītēja iespēja uzzināt, cik iekults kopumā, cik -- no konkrētā lauka. Foršā apziņa, ka kombains graudus iekuļ nevis uzreiz izbārsta/sēj. Tieši lieliskas tagadnes izjūtas tās varētu būt, skumjas varētu piezagties, kad pēc kombaina jāpārsēžas savā vieglajā auto, kas, visticamāk, ir pulka vēsturiskāks tehnikas izpratnē.

Es atkal 6 dienā biju aizlaidis uz dzimtajām vietām un iznāca būt tādam kā gidam. Tad nu es ar pabaudīju nostaļģīju pēc tā kā viss bija tad un kā tagad nav...    

Matador... un tas būtu ?

   Drīz beeda būs zadētā tautas vērtība...    

liku bēdu zem akmeņa..