Matador, a Tu neesi globāli aizdomājies par to, kāpēc Tēvreizei ir tik liels spēks?... skaiti to, kad gribi, vienalga uz pasaules vienlaicīgi ar Tevi to darīs simti, tūkstoši... bet nekas pozitīvi no tā nemainās. Bet es zinu ka tad, ja es un vēl kāds rīkosies te , tagad, šobrīd tā, lai viņam pašam savā priekšā nav kauns, tad gan mainīsies reālas lietas. Es esmu par rīcību, nevis utopisku, bet reālu un par reālu rezultātu, es esmu par ideju, kura ir realizējama, ja mēs runājam par izmaiņām, kas skar ne tikai mani , bet arī man apkārtējos, nevis par utopisku līdzi jušanu Āfrikas bērniem un sevis mierināšanu ar domu, ka viņiem nabadziņiem iet vēl sūdēgāk nekā man.

Mjā, šogad visi konservantus ^(c) Cilvēka bērns ^ taisa!   

Nu beidz matador... kas Tev tādas muļķības ieborējis!!!! Tikai vienu mazu gabaliņu piekarināšu, varēsi pārliecināties, kamēr pieradīsi...


joki, bet tā jau tas arī notiek. Nu nevaram mēs zināt, kas ir labs un vajadzīgs citam un ar savu palīdzēšanu varam tikai nodarīt ļaunu... paraugu tak pasaulē daudz. Ja ir vēlēšanās palīdzēt, tad ... tas ir labi, protams, bet ļoti nopietni.   es tā domāju.

roze3 Tu mani sarūgtināji... es jau biju uzbūris acu priekšā ,visu šo krāšņo sižetu    

Nāc labāk sarkanā apakšveļā,lai pieradums veidojās pakāpeniski...          

To Tu nemaz neredzēsi... bet, es par to padomāšu      

nezinu,ko katrs te no jums lūdz vai pielūdz -zinu tikai to,ka to arī dabūs... es atbildu tikai par savām lūgšanām... labāk es palīdzu vienam cilvēkam nevis visai cilvēcei... jo tā palīdzība cilvēcei,nu piedodiet,nepārliecina mani   

Es tak saku pakāpeniski... no sākuma neredzēsu,bet pēc tam...    

Tēvreizei teksts viens... bet domas katram savas, kad to skaita...

matador... nedomā labāk par to   

Matador,... kāpēc tad uz sievieti Tu skaties pakāpeniski, bet uz pasauli globāli un atbrīvoti????

>diana66
Es laikam par sarežģītu būšu izteicies...    
Bet Tu tagad salīdzini pirkstu ar p***i          
Skatīt šauri un pakāpeniski nav viens un tas pats          
PS.Izstiepju baudu    

Matador, kad dusmojies, tad nesaki, ka kāds cits nav kaut ko sapratis...    

vispāri jau lieta ir pavisam vienkārša-katrs sāk ar sava<< pilošā krāna>> labošanu-   sakārto savu māju,savas attiecības,savas domas,kas tik nemierīgi šaudās..un tad jau redzēs,kas apkārt notiek   

>dinaa66
Kurš Tev teica,ka Tēvreizei ir liels spēks... ???          
Liels spēks ir cilvēka domai,un ja vēsturiski būtu iegājies lūdzot skaitīt McDonalds reklāmu,tad šie lūdzēju milioni,kuri tagad skaita Tēvreizi to skaitītu to, un Tu būtu pārliecināta,ka tai ir spēks un tagad man jautātu par to...    

>dina66
Tāds nieks mani tiešām nevar padarīt dusmīgu...    
Bet Tu tiešām neuztvēri to,ko gribēju pateikt. Man jau nevajag Tavu atzīšanos,neesam tak pie prokurora...    

palasīju, padomāju... mani nespēj satraukt globālas lietas, ja satrauc elementāras, parastas vajadzības, kā izdzīvot, kā papildus nopelnīt, kā bērnus pabarot un apģērbt. Man nav vienalga, ka Āfrikā bērni mirst badā, bet vairāk uztrauc, lai pašas bērniem būtu ko ēst. Un Tēvreizi skaitot par saviem bērniem domāju, ne Āfrikas.

Paliksim pie tā, ka Tu manējo arī neuztvēri... ar piemēru par Tēvreizi tikai gribēju pierādīt pretrunu, ka no utopiskas idejas un domāšanas visiem par visu- kaut arī labu, nekas nenotiek, notiek no reālas rīcības. Neuztverot Tavu domu, nebūt nejūtos sliktāk, jo man ir sava doma par šo jautājumu un ja tā atšķiras no citu domām, tad tas vēl nenozīmē, ka nav pareiza.

... Люди бьются за свои флаги - to es saprotu, ka cilvēki cīnās par savu pārliecību...

Reiz, kad gāju skolā, es šo domu izteicu starpbrīdī pļāpājot ar pasniedzēju un dažiem studentiem. Teicu, ka cilvēks ir egoists, un viņam principā ir dziļi vienaldzīgi, kas notiek ar Āfrikas bērniem utt., Un bija dīvaini, ka gandrīz neviens man nepiekrita. Visi teica, ka viņiem gan viss rūp!!! Kā teica padomju laikos "Mieram miers" - galvenā cilvēka problēma.

kad gāju skolā un nebija savu bērnu, es arī varbūt būtu teikusi, ka uztraucos Āfrikas bērniem, bet ar laiku viss mainās un arī lietas, kas uztrauc... Pirms desmit gadiem mani uztrauca citas lietas, tagad citas, pēc desmit uztrauks atkal citas