matador..iedomājos to skatu.   .a kur vāles piesietas... lai nepazūd

>2xroze
Te var ļaut vaļu fantāzijai... siet/nesiet,attapīgi iznesties utt    

Plašāk veroties uz pasauli/visumu dzīvot ir grūtāk... vismaz man... Rodas pārdomas par dzīves jēgu "kā tādu"...

>kodmanja
Pašaizsardzības instinkts... bail saprast,ka līdz šim dzīve bijusi bezjēdzīga. Kaut kā tā to vatrētu raksturot,man šķiet.

   

kodmanja     nogurdinošas nodarbes... domāt par to dzīves jēgu... kamēr domā... dzīve paiet... iesaku atstāt vēlākam laikam..kā es saku... memuāru laiks

Kodnanija!
Man bija 16 gadi!!!
kā man patika lūrēt zvaigznēs!!!
Artūru Conanu lasīju...
ticēju visam...

Nu nezinu domājam jau mēs visi visu laiku, reizēm pat visaktīvāko nodarbju laikā... Bet vai dzīve bijusi bezjēdzīga... Drīzāk nē... Drīzāk, kam visas šīs skudriņas paredzētas, kāda skaitās tā mūsu funkcija - piedzimt, izaugt, bērni, nomirt... Savā ziņā pašai zemei kā tādai nekādu labumu jau mēs nenesam, redzot dabas kataklizmas... Un atstāt vēlākam laikam to - nezinu - dīvaini, ja piemēram vīrietis ar trim bērniem, šad tad pat uzjautā, kāda tad ir dzīves jēga... Savā ziņā laikam jādzīvo un jābauda, ko tā dzīve dod... starp citu arī kaut vai darbu - savs laiks saulrietiem, savs strādāšanai... Ehhh, filozofijas...

kodmanja... ja rodas šie jautājumi... tas nav peļami... savs laiks... piekrītu

brīdinājums..bet tas viss droši,ka tagad tev apslēpts zem biezām bruņām

2.06.2009. - 13:44:33
brīdinājums..bet tas viss droši,ka tagad tev apslēpts zem biezām bruņām -------------------
================
a kāpēc Tu rozse visu tā uz prosta māki sagremot?
bruņas ir jeb kuram cilvēkam!
ir jautājums,cik viņas ir ievainojamas:))

nu ..piekrītu... par to ievainojamību..
... es ,lasot tavus tekstus,vnk redzu,ka tu mazliet uzspēlē... varbūt tas ,ka virtuālā vide..man jau citreiz gribas tā brīvāk... viss kārtībā... izteicu savas domas

... esot Šveices kalnos, un paveroties uz plašumu visapkaŗt, sapratu, cik maza īstenībā esmu ..tā skudra..:)) un tad reizēm dzīvot paliek ..tpmēr... grūtāk..ja nemāk pārslēgties uz mierīgāku ritmu..saprotot,.,ka nekur jau nevar aizskriet..un aizbēgt..nu, vismaz no sevis...

Dzīvot ir vieglāk, ja cilvēks spēj sakārtot sevi, justies harmonijā ar pasauli, kas viņam apkārt, un ja viņš galvenokārt spēj atrast savu vietu šajā dzīvē un pasaulē.

Jā, līdzīgi, kad sajūt okeāna varenību. Tāds sīks nieks sajūties.

junona... tā harmonija ir un pazūd, ir un pazūd. Nepazīstu nevienu, kam tā visu laiku.

Tas atkarīgs no paša cilvēka, kā viņš uztver lietas. Man tā harmonija ir visu laiku, vismaz pēdējos 7 gadus noteikti, protams, ka agrāk nebija, bet tagad ir, jo es pati daru visu, lai to nepazaudētu.

..piekrītu.kā pats uztver lietas..kaut ..esmu mēģinājusi, un sev solījusies..peč visādām lielākām kataklizm;am savā dzīvē..ka-par sīkumiem vairs necepšos... nav vērts..un ""atraujos"" atkal un atkal... laikam tāda daba... nemierīga...    

... cilvēka prāts ir iekārtots tā, lai pēc notikuma saprastu - bija kļūda vai nebija, bet pirms katrs var dir****t, ko grib... tikai pēc ir kāds grauds patiesības, viss parējais tikai čurūdens... Līgo! līgo!...

Bet es vairs neatraujos    Jo no tas cepšanās taču tik un tā nav nekādas jēgas, un, starp citu, mierīgi var iztikt bez stresošanas par sīkumiem. Un arī tās lielās kataklizmas ja jau nāks, tad nāks, un ar cepšanos, uztraukumiem un stresiem līdzēts tāpat nebūs nekas.