Dzīvot ir nesaprotamāk... tas liek aizdomāties par lietām, kas ir svarīgas. Un tad nekas labs nesanāk.
Tad sanāk, ka ikdienas steigai patiesībā nav nekādas jēgas. Ka jēga patiesībā ir skaistam saullēktam. Un, labi ja ir kāds, kas spēj ieraudzīt to pašu. Ja nespēj tikt līdz tādai domāšanai, tad, sanāk, ka esi nesaprasts un jā, iespējams, vientuļš starp cilvēkiem. Tas mans variants,ja ļaujos folosofiskām pārdomām