Mazliet filosofiskā noskaņā, ienāca galvā doma parunāt par cilvēces pasaules un lietu uztveri. Vai tik mūsu māte zemīte nav tāds viens skudru pūznis mežā vidū :) Skudras rosās,strādā,jo tā ir viņu dzīves jēga,viņas to dara,jo tas viņam ir svarīgi,vēl pa starpai pacīnās savā starpā par vietu zem saules,bet tad notiek ugunsgrēks un skudru pūžņa vairs nav,kā nav arī visu to "svarīgo nodarbju",kuras katru dienu veica skudras.
Vai palšāk veroties uz pasauli/visumu dzīvot ir grūtāk vai vieglāk... ?