Meriin, es nerunāju par konkrētām summam, proporcijām, bet zināma daļa no pārējā Tavā tekstā ir taisnība. Mūsu valstī vecāku atbildība par saviem bērniem un viņu veselības stāvokli, ir ļoti zemā līmenī. Bērnu slimnīcas ārsti, it īpaši reanimācijas nodaļas dakteri ne tikai skaļi par to pauž sašutumu, bet raksta vēstules valdībai, uzstājas, mēģina piesaukt vecakus pie saprata. Bet tas nemazina bērnu traumatismu gadījumos, kad no tā varētu izvairīties. Kad es redzu automašīnā pārvietojot bērnus, kuri nav ne tikai piesprādzējušies, bet stāv kājās ieķērušies beņķu atzveltnēs, man gribas bļaut uz tām māmiņām pie stūres - ar kuru galu viņas vispār domā, ja domā. Ja notiek avārija un ir smagi cietušie bērni, vecāks, kurš atradies pie stūres var sēdēt cietumā par to, bet ja bērns tiek traumēts, jo netiek atbilstosi pārvadāts tajā mašīnā un avārijas nav bijis - tas vecāks neparko neatbild! Tāpat ir ar šo gadījumu - notiesāja krana šoferi un operatoru, bet vecākiem nebija jāatbild par to, ka tie bērni tajā groza bija palaisti iesēsties!
Es saprotu, ja vecāki prasa kompensāciju par bojagājušajiem, mirušajiem bērniem, kuriem netiek sniegta atbilstoša palīdzība, viņi nesaņem vajadzīgos ārstniecības kursus, nesaņem medikamentu retu slimību gadījumos. Bet prasīt morālo kompensāciju simtiem tūkstoš latu vērtībā par to, ka pasi savus bērnus nav pieskatījusi un ir ļāvuši šai nelaimei notikt - atvainojiet kā tad ir ar viņu pašu morālo atbildību? vai tā ir izpērkama ar kompensācijas piedzīšanu no VUGD, valsts?
0
0